Vīne mirdz zaļumos: vai tiešām mūsu pilsētā joprojām ir vērts dzīvot?

Vīne mirdz zaļumos: vai tiešām mūsu pilsētā joprojām ir vērts dzīvot?

Vīne pārsteidz ne tikai kā kultūras centrs, bet arī kā viena no zaļākajām pilsētām pasaulē. Saskaņā ar jaunāko pētījumu, kas publicēts specializētajā žurnālāVides pētījumi: infrastruktūra un ilgtspējībatika publicēts, Vīne ierindojas “Zaļā skata indeksa” pirmajā trešdaļā ar punktu skaitu 22, kas ierindo pilsētu aiz Budapeštas un Pretorijas. Tomēr šis pētījums, ko vadīja Džakomo Falčeta no Starptautiskā Lietišķo sistēmu analīzes institūta (IIASA) Laksenburgā, liecina par satraucošu tendenci: zaļās krāsas daudzums ielās visā pasaulē samazinās. Tas attiecas arī uz Vīni, kur zaļajām zonām ir izšķiroša nozīme pilsētas dzīvē.

Šo zaļo zonu nozīmi nevar pārvērtēt: tās ir svarīgas ne tikai CO2 piesaistīšanai un pilsētas klimata atdzesēšanai, bet arī veicina iedzīvotāju labklājību. "Zaļās zonas ir būtiskas, lai mazinātu klimata pārmaiņu negatīvās sekas un saglabātu dzīves kvalitāti pilsētu teritorijās," uzsver pētījums.

Uzmanības centrā pilsētas izaicinājumi

Līdzīgas iniciatīvas, piemēram, Latvijas galvaspilsētas Rīgas attīstības programma 2022.-2027.gadam, liecina, ka arī citas pilsētas reaģē tieši uz urbanizācijas procesa un klimata pārmaiņu izaicinājumiem. Rīga paļaujas uz visaptverošu iedzīvotāju iesaisti un seko līdzi ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un Eiropas Komisijas mērķiem. Programmas deviņu prioritāšu vidū galvenie punkti ir videi draudzīga mobilitāte un veselīgi dzīves apstākļi pilsētā.

Latvijas plānotāji dažādos semināros un aptaujās intensīvi pievērsušies iedzīvotāju vajadzībām. Rezultāts: holistiska pieeja pilsētvides uzlabošanai, kurā prioritāte ir gan dzīves kvalitātei, gan veselības aprūpes pieejamībai.

Resursu izmantošana un pielāgošanās klimatam

Vīnē, kur ļoti svarīga ir arī pielāgošanās klimatam, jauna projekta komanda rāda veidus, kā nodrošināt pret klimata pārmaiņām noturīgu pilsētu attīstību. Jaunizveidotā vietne sniedz noderīgus materiālus pilsētplānotājiem un arhitektiem. Tie ietver kontrolsarakstus, vadlīnijas un izdales materiālus siltumnoturīgu dzīvojamo telpu un atvērto telpu projektēšanai, kā arī klimata pielāgošanās integrēšanai pašvaldības plānošanas instrumentos.

Nepārprotami koncentrējoties uz pilsētvides sabiedrības aktivizēšanu un lēmumu pieņēmēju izpratnes veicināšanu, mērķis ir padarīt pilsētas ne tikai skaistas, bet arī funkcionālas un nākotnes izturīgas.

Rezumējot, situācija Vīnē un pēc tam arī Rīgā liecina, ka pilsētvides apstādījumiem un klimatam draudzīgu pasākumu integrācijai pilsētplānošanā ir jāiet roku rokā. Laba rīcība plānošanā var būt ļoti svarīga, lai pienācīgi risinātu klimata pārmaiņu un urbanizācijas radītās problēmas.

Notikumi šajās pilsētās ir daudzsološi – un acīmredzot jau notiek pārdomāšana, ko par paraugu varētu izmantot arī citas metropoles.

Lai iegūtu papildinformāciju par pētījumu Vīnē, skatiet Prese. Rīgas ilgtspējīgās pieejas ir detalizēti aprakstītas Eurohealthnet aprakstīts, savukārt klimatam draudzīgas pilsētas attīstības tēma tiek apspriesta dažādu projektu kontekstā tīmekļa vietnē Federālā vides aģentūra tiek ārstēts.