Pirms 70 gadiem: Pastnieki no Eiropas cīnās par uzvaru Prāterā!

Pirms 70 gadiem: Pastnieki no Eiropas cīnās par uzvaru Prāterā!

Vīne, vieta, kas pagātnē ir piedzīvojusi daudzus sporta notikumus, pirms 70 gadiem bija ļoti īpašu sacensību norises vieta. 1955. gadā WAC laukumā slavenajā Prāterā norisinājās sestās starptautiskās pastnieku sacensības, kurās piedalījās ap 50 pastnieku no desmit Eiropas valstīm. Dalībniekiem bija jāveic 15 kilometrus gara distance oriģinālajā formastērpā, tostarp smagajā ādas somā, kas raksturo katra pastnieka tēlu. Šo neparasto notikumu dokumentēja “Austria Wochenschau”, kas kinoteātros bija skatāma līdz 1982. gadam, un tāpēc mēs joprojām varam aplūkot šo vēsturisko notikumu šodien.

Izcils sportists šajās sacensībās bija Åke Söderlund no Zviedrijas, kurš uzvarēja sacensībās ar iespaidīgu laiku 1 stunda, 25 minūtes un 48 sekundes. Šī bija ne tikai trešā uzvara pēc kārtas, bet arī ievērojams profesionāls sportists, kas piedalījās soļošanā 1952., 1960. un 1964. gada olimpiskajās spēlēs. Ar 185 cm garu un 73 kg svaru Sēderlunds bija viens no sava laika labākajiem soļotājiem. Viņa sportiskā karjera parāda, cik tālu soļošana ir atzīta par olimpisko disciplīnu vieglatlētikā.

Åke Söderlund: Rekordu cilvēks

Åke Wilhelm Söderlund, dzimis 1925. gada 11. aprīlī Stokholmā, bieži tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem sava laikmeta soļotājiem. Papildus dalībai olimpiskajās spēlēs viņš var atskatīties uz daudziem panākumiem Eiropā, tostarp daudzām medaļām nūjošanas sacensībās. Interesanti, ka arī viņa dvīņubrālis Ēriks Sēderlunds bija elites soļotājs, kas liecina par zināmu talantu ģimenē. 1964. gadā Āke Sēderlunds olimpisko spēļu 20 km skrējienā ieguva 18. vietu, savukārt IAAF Pasaules kausa soļošanā 50 km skrējienā izcīnīja divas medaļas – par viņa spēku liecina arī 1961. gadā iegūtā bronza.

Pati soļošanas disciplīna gadu gaitā ir piedzīvojusi interesantu attīstību. 50 km soļošana kļuva par olimpisko notikumu jau 1932. gadā, kam sekoja 20 km soļošanas ieviešana 1956. gadā. Soļošana ir īpašs sporta veids, kurā tehniskie noteikumi paredz stingru saskari ar zemi un priekšējās kājas iztaisnošanu piezemēšanās laikā. Šie noteikumi padara soļošanu par prasīgu disciplīnu, kas tiek augstu novērtēta vieglatlētikā. Tomēr staigāšana nav bez problēmām: noteikumu pārkāpšana var izraisīt diskvalifikāciju, un noteikumu ievērošanas uzraudzība bieži ir saistīta ar problēmām.

Atskats uz īpašu tradīciju

Pasākums Prāterā ne tikai simbolizē pastnieku sacensību garu, bet arī ilustrē soļošanas tradīciju Eiropas sporta kultūrā. Lai gan sporta ainava pēdējo 70 gadu laikā ir mainījusies, soļošana joprojām ir aktuāla kā olimpiskā disciplīna. Ieviešot jaunas sacensību distances un kategorijas, piemēram, soļošanas maratons, kas 2024. gadā notiks Parīzē jauktās stafetes ietvaros, šī disciplīna parāda, ka tā saglabājas dinamiska un pielāgojas mūsdienu sporta izaicinājumiem.

Tāpēc pastnieku sacīkstes ir kas vairāk nekā tikai sporta pasākums. Tā ir daļa no Vīnes vēstures, ko nevajadzētu aizmirst. Toreizējās dalībnieku pēdas un jo īpaši Åke Söderlund sasniegumi jau varētu būt iedvesmas avots nākamajām sportistu paaudzēm.