Vīnes betona dārgums: Greenpeace nosoda pelēkākās zonas!
2025. gada 9. septembrī Vīnē tika godināti “Austrijas betona dārgumi”. Greenpeace aicina atslēgt un padarīt zaļākus.

Vīnes betona dārgums: Greenpeace nosoda pelēkākās zonas!
Šī gada Greenpeace negatīvo balvu pasniegšanas ceremonija notika 2025. gada 9. septembrī Kunsthalle Exnergasse. Balva, kas pazīstama kā “Austrijas betona dārgumi”, tiek piešķirta vismazāk vēlamajām betona jomām federālajās zemēs. Vīnē visa Neu Marksa apgabals saņēma neslavas cienīgu atšķirību kā pelēkāko betona dārgumu. Balsojumā piedalījās vairāk nekā 22 000 dalībnieku, kas liecina par augsto sabiedrības uzmanības līmeni augsnes blīvēšanas tēmai. Arī Bregencas balvas ieguvējs Symphonikerplatz tika kronēts kā nevēlams betona dārgums. Kā ziņo vienna.at, katras federālās zemes negatīvās balvas ieguvēji saņēma zelta āmuru.
Balvai ir arī nopietns priekšvēsture: tā ir paredzēta, lai pievērstu uzmanību nepieciešamībai atslēgt teritorijas un tās apzaļumot. Greenpeace augsnes aizsardzības eksperte Melānija Ebnere uzsver, ka steidzami nepieciešams vairāk koku un krūmu. Tas nepieciešams, lai uzlabotu ekoloģisko situāciju, jo necaurlaidīgas augsnes izraisa sekojošo: Lietus ūdenim ir grūtāk aizplūst, kas ne tikai pazemina gruntsūdens līmeni, bet arī palielina applūšanas risku. Blīvēšana arī izraisa augsnes auglības zudumu un sabojā gāzu apmaiņu ar atmosfēru. Tas viss atstāj iespaidu ne tikai uz mikroklimatu, bet arī uz dabas un cilvēku veselību.
Augsnes blīvēšana kā neatliekama problēma
Diskusijas par augsnes noblīvēšanu pieaug, jo ekoloģiskās sekas ir nozīmīgas. Saskaņā ar to Federālā vides aģentūra Augsnes blīvēšana nozīmē, ka augsne ir pārklāta hermētiski un ūdensnecaurlaidīgi, kas izjauc dabisko ūdens ciklu. Kad augsne tiek bojāta, cieš ne tikai flora, bet arī tiek zaudēti mikroorganismi, kas ir atbildīgi par auglību. Arvien vairāk teritoriju, vai tās būtu apdzīvotās vietas, transporta maršruti vai atpūtas aktivitātes, tiek betonētas. Vācijā 14,6% no kopējās platības tagad aizņem apdzīvotas vietas un satiksmes zonas, un šī tendence turpina pieaugt.
Kā liecina nesen veikts pētījums, šobrīd ik sekundi tiek izmantoti līdz astoņiem kvadrātmetriem zemes. Nepieciešamība noblīvēt jaunās konstrukcijas virsmas var šķist pārliecinoša īstermiņā, taču ilgtermiņa sekas ir grūti atrisināt. Šim jautājumam pievēršas arī Federālās Būvinženieru palātas prezidents Daniels Fīgenšuhs. Viņš aicina pārdomāt zemes izmantošanu. Nevajadzētu par zemu novērtēt apdraudējumu, ko rada ierobežotas pārtikas piegādes un palielināts plūdu risks pārmērīga zemes patēriņa dēļ.
Kursa noteikšana nākotnei
Greenpeace aicinājums iet skaidrā virzienā: ir nepieciešami saistoši mērķa ceļi, lai samazinātu zemes patēriņu. "Mums ir vajadzīga valsts mēroga atdalīšanas un zaļināšanas ofensīva," pieprasa iniciatīva. Svarīgi ir ne tikai aizsargāt jaunas teritorijas, bet arī ilgtspējīgi izmantot esošās teritorijas. Galvenā loma ir augsnes kvalitātes uzturēšanai, jo atslāņošanās ir sarežģīta un bieži saistīta ar augstām izmaksām.
Tuvākajās dienās Kunsthalle Exnergasse būs skatāma izstāde par augsnes blīvēšanas un augsnes aizsardzības tēmu. Tas plānots 2025. gada 9. un 10. septembrī un sniegs daudz informācijas par iepriekšējām norisēm un risinājumiem, kā arī veicinās izpratni par šī vērtīgā resursa aizsardzību. Galu galā ir ļoti svarīgi, lai mēs ne tikai iekļautu dabu savā plānošanā, bet arī aktīvi to atdotu.