Sistēmas pārkāpējs Floridsdorfā: skola vai cietums bērniem?

Sistēmas pārkāpējs Floridsdorfā: skola vai cietums bērniem?

Ieskatoties Franča Jonasa Eiropas skolā Vīnē, Floridsdorfā uzreiz redzams, ka šeit tiek izmantots pavisam cits mācību stils. Skolā ir izveidota vairāku klašu klase, kurā mācās tā sauktie “sistēmu lauzēji”, t.i., audzēkņi, kuri nereti tiek uzskatīti par grūtiem personīgās vides krīžu dēļ un kuriem bieži ir sodāmība jaunībā. Vidusskolas direktors Kristians Klārs dedzīgi aizstāv šo koncepciju. Viņš uzskata, ka nošķiršana no šiem studentiem ir nepieciešama, lai pārējiem skolēniem dotu brīvas stundas. "Mums ir jāatbrīvo spiediens, lai radītu pozitīvu mācību vidi," viņš uzsver. Ziņo Puls24.

Bet vai tiešām klase ir risinājums? Skolotājs Armīns Aigners ir skeptisks. Viņš atzīst, ka daudzklašu klase nav optimālais risinājums visiem skolēniem, taču nav arī “stupceļš”. Drīzāk viņš uzskata, ka nodarbība ir iespēja vai nu atkārtoti integrēt skolēnus parastajās nodarbībās, vai sagatavot viņus vēlākām apmācībām. Nesen skolu satricinošais incidents liecina par izaicinājumiem: kāds skolēns bija iegādājies ieroci pašaizsardzībai. Neskatoties uz visām diskusijām, skolnieks Alans apstiprina, ka viņa nebija skolā, bet tika paņemta vēlāk.

Priekšvēsture un izaicinājumi

“Sistēmas traucētāju” problēma ir sarežģīta. Uzvedības problēmas tiek saprastas kā devianta uzvedība, ko bieži var novērot tādās psihosociālās jomās kā sociālās prasmes un emocijas. Macsenaere & Feist-Ortmann pētījums liecina, ka daudzi no šiem jauniešiem cieš no tādām diagnozēm kā ADHD, agresīvas uzvedības vai pieķeršanās traucējumi un nāk no stresa pilnas ģimenes. Viņi bieži nonāk negatīvā mijiedarbības spirālē ar palīdzības sistēmām, kuras bieži ir pārslogotas un nevar nodrošināt piemērotu sistēmu. Daudzos gadījumos tas noved pie pastāvīgas maiņas starp dažādām palīdzības organizācijām un jauniešu labklājības karjeru bez reāliem risinājumiem. Raksturo individuālo pedagoģiju šie satraucošie savienojumi.

Īpaši pamanāms ir tas, ka vairāku klašu stunda šobrīd ir tikai mēreni apmeklēta – ieradās tikai trīs no astoņiem skolēniem. Tas liecina par skolēnu lielo neapmierinātību ar demarkācijas sistēmu. Daudzi jūtas labāk parastajās nodarbībās. Neskatoties uz to, direktors Klārs lielu nozīmi piešķir iestādes un citu audzēkņu drošībai. “Labāk daži apmeklējumi nekā vispār,” saka skolotājs Aigners, kurš uzskata, ka tas ir panākums, ja bērni apmeklē skolu un nekavējas parkā.

Studentu skatījums

Paši skolēni ir neapmierināti un ziņo par savām noziedzīgajām darbībām, lai tiktu pie naudas. Viņi pat atnes vēstules no iestādēm, kas saistītas ar miesas bojājumiem. "Gaiss deg!" saka Alans, liekot saprast, ka ikdiena klasē ir nekas cits kā parasta. Segregācijas sistēma tiek uztverta kā traucēklis, jo tā viņus stigmatizē un, galvenais, nepiedāvā tik nepieciešamo atbalstu. Klārs norāda, ka šiem bērniem ir svarīgi palīdzēt, lai neapdraudētu viņu attīstību.

Šo faktu izgaismo arī cita zinātniska perspektīva. Jēdziens “sistēmas pārkāpējs” apzīmē jauniešus, kuri sistemātiski pārbauda izglītības sistēmas robežas un bieži reaģē uz šīm robežām savā uzvedībā ar agresīvu vai noraidošu reakciju. Aktīvie sistēmas traucētāji liecina par ārējiem konfliktiem, savukārt pasīvie bieži nonāk atkāpšanās un izolācijā. GISO Journal piedāvājumi Informācija par šiem dažādajiem veidiem un to, kā tie risina problēmas izglītības un atbalsta sistēmā.

Tāpēc Franča Jonasa Eiropas skola ir apņēmusies veikt sarežģītu un izaicinošu uzdevumu. Puls24 ziņojumi par skolu ne tikai atspoguļo izaicinājumus, bet arī cerību reformēt sistēmu un palīdzēt cietušajiem jauniešiem. Nākamie mēneši parādīs, vai šī koncepcija izrādīsies dzīvotspējīga un vai studentus varēs virzīt uz labāku nākotni.