Vīne apspriež: Pārdomāt neitralitāti pēc Ukrainas kara!

Vīne apspriež: Pārdomāt neitralitāti pēc Ukrainas kara!

Laikā, kad drošības politika Eiropā ir apdraudēta, Austrijas neitralitātes nozīme ir karsti apspriests temats. Austrijas Miera forumā, kas notika Šlainingas pilī un kuru vadīja Damita Pressla, uzstājās dažādu jomu eksperti. Viņu vidū bija Ursula Plassnik (ÖVP), Georgs Häslers (NZZ), Aleksandrs Dubovs (Austrumeiropas eksperts) un politologs Heincs Gērtners. [Falter] ziņo, ka panelī tika apspriesta drošības politikas situācija pēc Krievijas agresijas kara pret Ukrainu, kurā īpaši kritiski tika aplūkota neitralitātes loma.

Drošības politikas ainava patiešām ir būtiski mainījusies saistībā ar Austrijas iespēju aktīvi iesaistīties konfliktu pārvaldībā. Tas rada jautājumu: kā Austrija pozicionējas šajā nemierīgajā pasaulē?

Neitralitāte laika gaitā

Savās Austrijas neitralitātes politikas analīzēs Martins Senns apraksta trīs dimensijas, kas kontrolē diskusiju:interpretācija,pievilcībuunatturēšana. Kļūst skaidrs, ka valstī vienmēr notiek diskusijas par neitralitātes veidošanu, it īpaši, ja mainās pamatnosacījumi. Galvenā loma ir pasākumiem neitralitātes nodrošināšanai, piemēram, starpniecībai konfliktos vai starptautisko organizāciju uzņemšanai.

Turklāt Senns apraksta četras fāzes Austrijas neitralitātes attīstībā, kas ved no konsolidācijas 1955. gadā līdz pašreizējai stagnācijai. 20. gadsimta 70. un 80. gados neitralitāte piedzīvoja paplašināšanās periodu, pirms pārorientējās pēc Austrumu-Rietumu konflikta beigām. Tiek atzīmēts, ka mūsdienās notiek neitralitātes depolitizācija. Tas atspoguļojas arī politiskajās programmās; Lai gan dažas partijas vienlaikus uzstāj uz neitralitāti, citas koncentrējas uz kopējo Eiropas aizsardzības politiku [Parlament.gv.at].

Bruņoto spēku budžets un sabiedrības uztvere

Šajā kontekstā Alfrēda K. Lugerta grāmata izgaismo Austrijas drošības politikas situāciju. Tiek norādīts uz federālās armijas antikonstitucionālajām struktūrām un atzīts, ka pašreizējais finansējums - līdz 3 miljardiem eiro gadā - bieži tiek uzskatīts par apšaubāmu. Autore kritizē nespēju uzturēt efektīvu un finansiāli dzīvotspējīgu aizsardzības sistēmu, kas ietekmē ne tikai drošību, bet arī neitralitātes ticamību [Buchhandlung Stoehr].

Politikas atbildība šeit ir liela: konstitucionālo prasību neievērošana nozīmē, ka federālās armijas uzdevumus nevar pienācīgi veikt. Ierosinātā milicijas sistēma varētu būt elastīgāka pieeja, lai apmierinātu mainīgās drošības ainavas vajadzības. Lugerts aicina iedzīvotājus, medijus un politiskos dalībniekus piedalīties konstitucionālās drošības politikā.

Diskusiju par Austrijas neitralitāti un bruņotajiem spēkiem saasina ģeopolitiskā spriedze. Ņemot vērā pašreizējos notikumus, Austrijas iedzīvotājiem ir ļoti svarīgi aktīvi piedalīties debatēs un palīdzēt veidot drošības politikas virzienu. Jo viens ir skaidrs: kaut kas notiek, un mūsu valstij ir vajadzīga laba roka, lai tā spētu stāties pretī nākotnes izaicinājumiem.