Vīne apspriež: atsauce uz neitralitāti pēc Ukrainas kara!

Vīne apspriež: atsauce uz neitralitāti pēc Ukrainas kara!

Wieden, Österreich - Mūsdienu pasaulē, kad drošības politika ir uz robežas Eiropā, Austrijas neitralitātes nozīme ir karsti diskutēta tēma. Austrijas miera foruma ietvaros, kas notika Šlainingas pilī un kuru vadīja Damita Pressl, ir runājuši eksperti no dažādiem apgabaliem. Viņu vidū bija Ursula Plassnik (ÖVP), Georgs Häslers (NZZ), Aleksandrs Dubovs (Austrumeiropas eksperts) un politologs Heinzs Gärtners. [Fallers] ziņo, ka diskusija par drošības politikas situāciju pēc Krievijas uzbrukuma kara nonāca Ukrainā, kurā īpaši kritiski tika pārbaudīta neitralitātes loma.

Drošības politikas ainava patiešām ir būtiski mainījusies, ņemot vērā aktīvas lomas iespēju Austrijā konfliktu pārvaldībā. Tas rada jautājumu: kā Austrija pati pozicionē šajā vētrainajā pasaulē?

neitralitāte laika maiņā

Martins Senns apraksta trīs dimensijas, kas kontrolē diskusiju: ​​ interpretācija , pievilcība un preventīvu . Kļūst skaidrs, ka vienmēr notiek debates par neitralitātes dizainu valstī, it īpaši, ja pamata apstākļi mainās. Neitralitātes nodrošināšanas pasākumi, piemēram, starpniecība konfliktos vai starptautisko organizāciju izmitināšanai, ir galvenā loma.

Turklāt Sen apraksta četrus Austrijas neitralitātes attīstības posmus, kas noved pie pašreizējās konsolidācijas stagnācijas 1955. gadā. 70. un 1980. gados neitralitāte piedzīvoja paplašināšanās fāzi, pirms sevi pārorientēja pēc austrumu-r-r-rietumu konflikta beigām. Mūsdienās tiek teikts, ka notiek neitralitātes de-politizācija. Tas atspoguļojas arī politiskajās programmās; Kaut arī dažas partijas vienlaikus uzstāj uz neitralitāti, citas koncentrējas uz kopēju Eiropas aizsardzības politiku [Parlament.gv.at].

Federālās armijas un sabiedrības uztveres budžets

Šajā kontekstā Alfrēda C. Lugerta grāmata apgaismo drošības politikas situāciju Austrijā. Tas tiek norādīts uz federālās armijas konstitucionālajām struktūrām un atzīts, ka pašreizējais finansējums - līdz 3 miljardiem eiro gadā - bieži tiek uzskatīts par apšaubāmu. Autore kritizē nespēju saglabāt efektīvu un pieejamu militāro sistēmu, kas attiecas ne tikai uz drošību, bet arī ar neitralitātes uzticamību [grāmatnīca Stoehr].

Politikas atbildība šeit ir liela: neievērotās konstitucionālās prasības nozīmē, ka federālās armijas uzdevumus nevar pienācīgi uztvert. Ierosinātā milicijas sistēma varētu būt elastīgāka pieeja, lai izpildītu mainīgās drošības ainavas prasības. Lugerts aicina iedzīvotājus, plašsaziņas līdzekļus un politiskos dalībniekus piedalīties konstitucionālās drošības politikā.

Diskusiju par Austrijas neitralitāti un bruņotajiem spēkiem pastiprina ģeopolitiskā spriedze. Ņemot vērā pašreizējās norises, Austrijas iedzīvotājiem ir ļoti svarīgi aktīvi piedalīties debatēs un palīdzēt veidot drošības politikas virzienu. Tā kā viena lieta ir pārliecināta: kaut kas pienākas, un mūsu valstij ir vajadzīga laba roka, lai būtu atkarīgs no nākotnes izaicinājumiem.