Satraucoša jauniešu bezpajumtniecība Vīnē: trešā daļa ir jaunāki par 30 gadiem!

Satraucoša jauniešu bezpajumtniecība Vīnē: trešā daļa ir jaunāki par 30 gadiem!

Trešdaļa no visiem bezpajumtniekiem Vīnē ir jaunāki par 30 gadiem. Šis satraucošais skaitlis, kas skar aptuveni 5000 jauniešu, norāda uz problēmu, kas ne tikai pastāv kopš vakardienas, bet pēdējos gados ir saasinājusies. Īpaši satraucoša ir tādu jauniešu kā Maksimiliāns, kuram 16 gadu vecumā vairākas naktis bija jāpavada neatliekamās palīdzības patversmē. Viņa pēdējie pārdzīvojumi ir tikai rožains: pēc konfliktiem ar māti viņš neredz nākotni savās mājās. Kā brīdina Caritas, Vīnē, kur dzīves dārdzība kāpj debesīs un dzīvojamā platība kļūst arvien mazāka, jauniešu bezpajumtniecība kļūst par neatliekamu izaicinājumu sabiedrībai. Šī organizācija aicina rast valsts mēroga risinājumus un vienotus standartus bērnu un jauniešu labklājībā, lai labāk atbalstītu riskam pakļautos jauniešus. Vīnes ORF.

Caritas neatliekamās palīdzības patversme A_way Otakringā piedāvā īstermiņa pajumti jauniešiem vecumā no 14 līdz 20 gadiem. Cietušajiem jauniešiem tiek mēģināts nodrošināt desmit gultasvietas, siltas maltītes un sociālo darbinieku atbalstu – taču tas ir tikai piliens jūrā. Iestādes direktors Toms Adrians skaidro, ka statistiskā bezpajumtniecības uzskaite ir īpaši sarežģīta. Atšķirīgās vākšanas metodes federālajās zemēs un datu aizsardzības problēmas apgrūtina pamatotu datu ievākšanu, kas būtu nepieciešami mērķtiecīgiem pasākumiem.

Bezpajumtniecības fons

Iemesli pieaugošajam jauno bezpajumtnieku skaitam ir dažādi un bieži vien traģiski. Vardarbība ģimenē, atbalsta trūkums un agrīni biogrāfiskie pārtraukumi tiek uzskatīti par tipiskiem faktoriem. Vīnes Caritas direktors Klauss Švertners skaidro, ka daudzi jaunieši cenšas noklusēt savu bezpajumtnieku stāvokli un nakšņot pie draugiem vai paziņām. Īpaši problemātiski ir vecuma ierobežojumi: pēc obligātās izglītības iegūšanas 15,5 gadu vecumā vai sasniedzot pilngadību, bieži vien ir pārtraukums iepriekšējos dzīves apstākļos. Caritas analīze liecina, ka 76 procenti no šiem jauniešiem ir pārtraukuši kontaktus ar ģimeni, un tas vēl vairāk pasliktina izredzes uz drošu mājokli.

Šīs situācijas traģēdija ir redzama arī Maksimiliānā, kurš, lai arī pabeidzis skolu, turpina cīnīties ar saviem dzīves apstākļiem. Viņš norobežojas no bijušajiem skolas kolēģiem, kurus uztver negatīvi, un diženos profesionālos plānus, piemēram, sapņu akmeņkaļa karjeru, uzskata par nereāliem. Tas noslēdz loku: spiediens un izaicinājumi summējas un galu galā negūst labumu nevienam. Tāpēc Caritas aicina ne tikai piedāvāt mērķtiecīgus atbalsta piedāvājumus jauniešiem bezpajumtniekiem, bet arī palielināt resursus risinājumu risināšanai, īpaši tā dēvētajiem aprūpes pametējiem, kuri nereti paliek bez atbalsta 18 gadu vecumā.

Ceļš uz nākotni

Svarīga problēma joprojām ir pieejamu mājokļu un uz vajadzībām balstīta minimālā ienākuma radīšana. Juridiskām tiesībām uz ilgtermiņa atbalstu būtu jāpiemēro līdz 24 gadu vecumam, lai sniegtu jauniešiem reālu perspektīvu un pasargātu viņus no bezpajumtniecības. Švertners uzsver: "Agrīnais atbalsts ir viss un beigas." Sociālā atbildība ir skaidra – steidzami jārīkojas.