Aizliegums meitenēm valkāt lakatus: islāma asociācija draud iesūdzēt tiesā!

Aizliegums meitenēm valkāt lakatus: islāma asociācija draud iesūdzēt tiesā!

Austrijā briest sociāli politiskas debates, kas skar ne tikai meitenes, kas jaunākas par 14 gadiem, bet arī visu musulmaņu kopienu. Valdība ir iesniegusi jaunu aizliegumu valkāt lakatus nepilngadīgajiem, kam jāstājas spēkā 2026. gada janvārī. Šis plāns jau tagad izraisa asas diskusijas, daudzās balsīs to kritizējot kā soli nepareizā virzienā.

Islāma federācija (IF), valsts otra lielākā mošeju apvienība, pauž nopietnas bažas un uzskata, ka likums ir politiskās motivācijas izpausme, kas varētu gūt labumu no pretislāma straumēm. Viņa raksturo lakatu kā kultūras identitātes izpausmi, jo reliģijas atpazīstamībai nav negatīvas ietekmes uz sociālo līdzdalību. ÖVP integrācijas un jaunatnes ministre Klaudija Plakolma bērnu lakatus raksturoja kā "apspiešanas pazīmi" un skaidroja, ka Austrijā meitenes "var augt brīvi, redzami un pašnoteiktas".

Sašutums musulmaņu vidū

IF ne tikai kritizē politiķu simbolisko politiku, bet arī brīdina par iespējamu rasistisku uzbrukumu pieaugumu musulmaņiem. "Pašnoteikšanās caur aizliegumiem? Tas nevar būt pareizais ceļš," uzsver IF pārstāvis. Tas izceļ būtisku uztveres neatbilstību: daudzām sievietēm, kuras izvēlas valkāt hidžabu, tas ir viņu reliģiskās pārliecības izpausme, nevis apspiešanas simbols. Publisko diskusiju lielā mērā ietekmē aizspriedumi.

Apsverot šo jautājumu, bieži netiek ņemts vērā, ka meitenēm, kas jaunākas par 14 gadiem, nav pietiekami daudz balss, lai pieņemtu šos lēmumus. Kritiķi iebilst, ka lakatu nevajadzētu nēsāt skolu izglītības un valsts iestādēs, lai ierobežotu kultūras normu ietekmi. Tomēr daudzi uzskata, ka šis viedoklis ir diskriminējošs un palielina izolētības sajūtu musulmaņu kopienā.

Sociālā politika fokusā

Plānotās izmaiņas tiek strīdīgi apspriestas ne tikai Austrijā. Līdzīgi centieni vērojami Vācijā, kur pēdējos gados ir pieauguši noteikumi, kas ierobežo reliģiska apģērba valkāšanu valsts dienestā. Sieviešu organizācijas IGMG priekšsēdētāja Aynur Handan Yazıcı pauž asu kritiku šādiem plāniem, kas varētu apgrūtināt musulmaņu sieviešu pārstāvniecību svarīgos amatos. Viņa uzskata, ka aizliegumi ir "sociāli politisks fiasko" un aicina vairāk iesaistīties reliģiskās un etniskās minoritātes.

Īpaši ievērības cienīga ir arī diskusija par musulmaņu sieviešu atpazīstamību galvenajos amatos. Daudzas sievietes, kuras valkā hidžābu, savā profesionālajā dzīvē iztiek bez tā, lai viņas uztvertu nopietni. Radikālie reliģiskie diskursi izmanto strīdus par galvas lakatiem, lai veicinātu mentalitāti “mēs pret viņiem” un vairotu bažas, ka Rietumi rīkojas pret musulmaņu kopienu. Ir svarīgi iztaujāt pašas jaunas meitenes un veicināt atvērtāku, reliģiski jūtīgāku attieksmi.

Ņemot vērā jauno likumprojektu, jautājums ir ne tikai par to, ko likumdošana nozīmē lakata nēsāšanai, bet arī par to, kā mēs kā sabiedrība vēlamies risināt dažādības un reliģiskās identitātes jautājumus. Islāma federācija jau plāno rūpīgi uzraudzīt likumdošanas procesu un veikt iespējamās tiesiskās darbības pret likumu, lai nosūtītu skaidru vēstījumu savai kopienai.