Gandrīz katrs piektais bērns Austrijā paliek sēdus – iemesli un risinājumi!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Rakstā analizēti pašreizējie izaicinājumi pamatskolām Austrijā, jo īpaši cerības, atkārtojumi un to ietekme uz skolēniem un izglītības sistēmu.

Der Artikel analysiert die aktuellen Herausforderungen der Volksschulen in Österreich, insbesondere Erwartungen, Wiederholungen und deren Auswirkungen auf Schüler und Bildungssystem.
Rakstā analizēti pašreizējie izaicinājumi pamatskolām Austrijā, jo īpaši cerības, atkārtojumi un to ietekme uz skolēniem un izglītības sistēmu.

Gandrīz katrs piektais bērns Austrijā paliek sēdus – iemesli un risinājumi!

Pamatskolas gadi Austrijā daudziem bērniem ir liels izaicinājums. Saskaņā ar pašreizējo analīzi, ko veica profilu Gandrīz 20% skolēnu pamatskolā jāpaliek ilgāk par plānotajiem četriem gadiem. Īpaši pārsteidzoši ir tas, ka tikai 80% bērnu beidz skolu parastajā laikā. Trauksmes signāls izglītības sistēmai!

Pašreizējais pētījums liecina, ka pirmsskolu apmeklē 9,5% bērnu, savukārt 9,3% ir jāatkārto klase. Interesanti, ka atkārtojumu iemeslus mazāk izraisa sliktas atzīmes un biežāk sliktas vācu valodas zināšanas. Tikai 55% bērnu, kuri ikdienā nerunā vāciski, pamatskolu pabeidz atvēlētajā laikā. Bērniem, kuru dzimtā valoda ir vācu valoda, panākumu līmenis ir 82%. Šie skaitļi skaidri parāda, cik svarīga ir valodu apmācība.

Skolas struktūras un izaicinājumi

Izaicinājumi skolu sistēmā ir dažādi. Piemēram, kādā Vīnes pamatskolā tika apvienotas divas skolas, kas radīja loģistikas grūtības. Citas pamatskolas direktore brīdina, ka atkārtojumi bieži vien atrauj bērnus no klases un tas negatīvi ietekmē sociālās struktūras. Pētījumi liecina, ka šādas izmaiņas ir īpaši saspringtas sākumskolas vecuma bērniem.

Forarlbergas statistika liecina, ka tikai 0,8% bērnu, kuriem vācu valoda ir pirmā valoda, un 2,2% bērnu ar citu pirmo valodu, paliek pamatskolā. Salīdzinājumam, Vīnē 57% skolēnu, kuri atkārtoja obligāto izglītību, tika klasificēti kā izņēmuma gadījumi. Austrijā ir ievērojams sākumskolu pametušo skaits – 3,4%, kas ir krietni virs OECD vidējā rādītāja 1,5%.

Alternatīvas finansēšanas metodes

Izglītības eksperte Susanne Schwab iestājas par to, ka skolas piedāvā atbalstu jau agri, nevis paļaujas uz atkārtošanos. Izglītības direkcijas un Izglītības ministrija jau piekopj alternatīvus finansēšanas modeļus. Burgenlandē ir iespēja finansēt apmācību un citus pasākumus, lai uzlabotu sniegumu. Mērķis: bērniem vajadzētu ne tikai pāriet uz nākamo klasi, bet arī būt gataviem pozitīvai skolas karjerai.

Papildus šiem pasākumiem atkārtoti eksāmeni ir Austrijas izglītības sistēmas galvenā sastāvdaļa. Tās notiek jaunā mācību gada pirmajās divās mācību dienās, ja vien nav norādīts citādi. Skolu kopienas var pat izlemt par dažādiem šo eksāmenu laikiem, lai risinātu organizatoriskās problēmas. Studentiem, kuri var norādīt pamatotus iemeslus, ir pat iespēja pieprasīt jaunu eksāmena datumu prombūtnes gadījumā, piemēram, Izglītības ministrija ir jālasa.

Taču ne viss ir vienkārši: vērtēšanu veic attiecīgais skolotājs un vērtētājs, un atkārtota eksāmena atkārtošana iespējama tikai noteiktos apstākļos. Tas viss rada spiedienu un stresu skolēniem, kuriem jau tagad ir jācīnās ar daudziem šķēršļiem skolu sistēmā.

Rezumējot, Austrijas skolu sistēma atrodas krustcelēs. Steidzami ir jāatrod veidi, kā ne tikai palīdzēt bērniem sasniegt labākas atzīmes, bet arī sniegt viņiem visaptverošu atbalstu viņu izglītības ceļā. Laba vide skolā veicina ne tikai sasniegumus, bet arī mācīšanās prieku – mērķim, kam jābūt katra bērna galvenajai prioritātei.