Jaunbūve Austrijā: mājokļu trūkums turpina pieaugt, neskatoties uz subsīdijām!

Jaunbūve Austrijā: mājokļu trūkums turpina pieaugt, neskatoties uz subsīdijām!

Vīnē mājokļu celtniecība uzrāda dažādus skaitļus. Jaunbūvju subsīdijas 2024. gadā piedzīvoja augšupeju, apgaismojot jau tā saspringto mājokļu situāciju. Saskaņā ar Trend kopumā bija aptuveni 19 200 finansējuma saistības, kas atbilst iepriecinošam pieaugumam par 13 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Arī izdevumi mājokļu subsīdijām pieauga par 14 procentiem līdz 2,51 miljardam eiro, atgriežoties 2010. gada sākuma līmenī.

Īpaši izceļamas ir liela apjoma jaunbūvju subsīdijas, kas pieaugušas par 27 procentiem. Biedrības priekšsēdētājs Roberts Šmids ir optimistisks un uzsver, ka šī augšupejošā tendence varētu palīdzēt novērst mājokļu trūkumu. Taču viņš arī brīdina: lai stabilizētu būvniecības ražošanu un izveidotu pieejamu dzīvojamo platību, ir jāizmanto novatoriskas pieejas un jākontrolē būvniecības izmaksas.

Renovācijas statistika un kredītu procentu likmes

Pavisam cita situācija ir renovācijas finansējuma jomā. Statistika liecina par atslābumu, taču to nevar uzskatīt par pozitīvu. Renovācijas izdevumi saruka par 6 procentiem līdz tikai 650 miljoniem eiro, un kopumā renovācijas projektos ieplūda 2,15 miljardi eiro, ieskaitot valsts finansējumu. Kritums šajā jomā rada jautājumus, īpaši ņemot vērā augstās kredītu procentu likmes un KIM regulējuma dēļ paaugstinātās būvniecības cenas, kas stipri nomāc būvatļauju izsniegšanu.

Ar 51 500 būvatļaujām 2024. gadā to skaits ir aptuveni par trešdaļu zem desmit gadu vidējā rādītāja. Mājokļu būvniecības temps – dzīvojamo māju būvatļauju skaits uz 1000 iedzīvotājiem – visā valstī bija 3,5, līderpozīcijās – 4,5 – Vīne. Tas liecina, ka galvaspilsēta daudz ko dara pareizi mājokļu politikas jomā, savukārt Karintija (2,7), kā arī Zalcburga un Štīrija (pa 2,9) atpaliek, jo OTS ziņojumi.

Skats nākotnē

Tāpēc turpmāko gadu kurss ir apdraudēts. Šmids brīdina, ka, lai novērtētu CO2 emisijas visā dzīvojamās telpas dzīves ciklā, ir jāizmanto tehnoloģiski atvērta pieeja. Ja politika virzīsies uz ilgtspējīgākiem būvmateriāliem, emisijas varētu samazināt, taču ar to saistītās izmaksas būvniecības nozarei būtu jāvērtē piesardzīgi. Šis līdzsvars varētu būt ļoti svarīgs, lai izvairītos no tirgus ierobežojumiem un ilgtspējīgi cīnītos pret mājokļu krīzi.

Ņemot vērā šos galvenos datus, ir skaidrs, ka Vīne un pārējā Austrija saskaras ar milzīgām problēmām. Bet ar labu roku politikā un būvniecības nozarē varētu būt iespējams virzīt kursu pareizajā virzienā. Tāpēc joprojām ir aizraujoši redzēt, kā mājokļu tirgus attīstīsies nākamajā gadā.