Krāsainas sienas drūmo aleju vietā: māksla vai vandālisms Vīnē?

Krāsainas sienas drūmo aleju vietā: māksla vai vandālisms Vīnē?

Vīnē ir skaidra tendence uz ielām vairāk krāsu un radošu izpausmju. Intervijā ar grafiti mednieku Stefanu Vogrinu redaktors Filips Šeibers komentē grafiti lomu pilsētā un norāda: "Man labāk patiktu krāsainas sienas, nevis pamestas alejas." Vogrins, kurš Vīnē ir aktīvs grafiti mednieks nu jau 24 gadus, grafiti potenciālu redz ne tikai kā vandālismu, bet gan kā mākslas veidu, kam ir vieta pilsētas ainavā. Šeibers, kurš sevi raksturo kā mākslas filistru, uzskata, ka daudzi grafiti darbi noteikti var konkurēt ar kvalitatīviem mākslas darbiem. Viņš arī kritizē dažu mākslas darbu augstās cenas, kas bieži vien ir nesamērīgas.

Ļoti īpašs šīs attīstības piemērs ir “Vīnes mūris” Šēnbornas parkā, kas oficiāli aicina uz brīvprātīgu izdaiļošanu un regulāri prezentē jaunus, radošus projektus. Kā ViennaXtra informācija jauniešiem ziņo, pilsēta ir apņēmusies ievērot kultūras daudzveidību un aktīvi popularizē jauniešu kultūru, kas ietver arī grafiti. Šo mākslas veidu daudzi uzskata par vienu no redzamākajiem un apspriestākajiem jauniešu izpausmes veidiem, un tas bieži ir saistīts ar kritiku un dumpīgu pieskaņu.

Grafiti kā kultūras sastāvdaļa

Wienerwand projekts tika izveidots, lai radītu jaunas juridiskās telpas grafiti, kas veicina dialogu starp māksliniekiem un sabiedrību. Lai gan daudzās citās pilsētās grafiti bieži tiek uzskatīti par noziedzīgu darbību un tiek pakļauti aizliegumiem, Vīne izmanto citu pieeju. Tolerance un atklāta diskusija ir priekšplānā, un pilsēta parāda, ka grafiti uzskata par vērtīgu ieguldījumu kultūrā.

Graffiti vēsture aizsākās daudzus gadu desmitus. Sienu tetovēšana ir mākslas forma, kas ir vecāka par pašu grafiti kustību. Politiskajiem vēstījumiem un saukļiem vienmēr ir bijusi nozīme pilsētas mākslā, kā arī Berlīnes mūra vēsturē, kas kļuva par politisko kustību simbolu. Grafiti kļuva populāri Amerikas Savienotajās Valstīs 1970. gados kā daļa no hiphopa kultūras un ātri izplatījās Eiropā. Kā tālāk Pop un Sub Kā var lasīt, 80. gados tādās pilsētās kā Berlīne izveidojās neformālas grupas, pilnas ar smidzinātājiem, tā sauktās “apkalpes”, un izveidoja savus stilus un nosaukumus.

Grafiti šodien un nākotnē

Zīmīgi ir arī tas, ka grafiti mūsdienās nemitīgi mainās un saskaras ar jauniem izaicinājumiem. Ja agrāk grafiti bieži tika stigmatizēti, šodien mēs piedzīvojam pakāpeniskas izmaiņas šīs mākslas formas uztverē un novērtēšanā. Daudzos gadījumos tas tiek uzskatīts par radošuma un sociālās kritikas izpausmi — attīstību, kas vērojama ne tikai Vīnē, bet visā pasaulē.

Rezumējot, var teikt, ka grafiti Vīnē ir platforma jaunajiem māksliniekiem radošiem un klātesošajiem publiskajā telpā. Pateicoties tādiem projektiem kā Wienerwand un saprotošai pilsētas pieejai, pilsētvide kļūst ne tikai krāsaināka, bet arī kultūras ziņā bagātāka un daudzveidīgāka. Jāskatās, kā šie notikumi attīstīsies nākotnē.