Draudi boikotēt: ESC 2026 Vīnē politiska spiediena ietekmē!

Draudi boikotēt: ESC 2026 Vīnē politiska spiediena ietekmē!

Gatavojoties 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam (ESC), kas nākamā gada maijā notiks Vīnes pilsētas stadionā, jau draud drāma. Vairākas valstis draud nepiedalīties, ja Izraēla tiks uzņemta. Laikmetā, kurā pasākums bieži tiek uzskatīts par apolitisku, tagad ir skaidra spriedze, no kuras nevar izvairīties pat glamūrīgā ESC skatuve. Skaļi meinkreis.at Eiropas Raidorganizāciju savienības (EBU) dalībnieki ir izteikušies un pauduši bažas par Izraēlas dalību.

Valstis, kas apsver iespēju izstāties, ir Īrija, Nīderlande, Slovēnija, Islande un Spānija. Īrija ir ieņēmusi skaidru nostāju un paziņojusi, ka līdzdalība būtu “bezatbildīga”, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo situāciju Gazā, kur ir nožēlojami cilvēku zaudējumi un politiskā spriedze. Īrijas raidsabiedrība RTÉ ir spiesta pieņemt lēmumu vēlāk pēc EBU lēmuma, savukārt tās Nīderlandes kolēģis Avrotros arī nespēj saprast, kā Izraēla varētu piedalīties, un ir paziņojusi par boikotu.

Politiskā spriedze pieaug

Bažas rada ne tikai Ziemeļrietumu Eiropas valstis. Arī Slovēnijas raidorganizācija RTV SLO paudusi negatīvu attieksmi pret Izraēlas līdzdalību un tuvākajā laikā plāno pieņemt galīgos lēmumus. Pat Islandes raidorganizācija RÚV izstāsies, ja Izraēlai tiks atļauts piedalīties konkursā. Šīs nostājas jāskata kontekstā ar pašreizējo politisko situāciju, kas ietekmē arī ESP. Spānijas kultūras ministrs Ernests Urtasuns ir nepārprotami iestājies par Izraēlas izslēgšanu un raksturojis Izraēlas valdību kā "genocīda valdību". Skaļi yahoo.de Šis ir samērā spēcīgs apgalvojums par šiem notikumiem un veicina diskusiju par to, cik lielā mērā ESK tiek izmantota kā platforma politiskiem paziņojumiem.

EBU direktors Martins Grīns atzina savu biedru bažas un uzsvēra, ka diskusijas par situāciju ar visiem biedriem turpināsies. Paredzams, ka galīgais lēmums tiks pieņemts 2023. gada 4. vai 5. decembrī pirms dalības apstiprināšanas vai atsaukšanas termiņa beigām decembra vidū. Tas ir šaurs laika logs, kas parāda, cik ātri šīs lietas var attīstīties.

ESC vēsture un tās nozīme

ESK ir sena vēsture, ko bieži pavada politiska spriedze. Sākotnēji konkurss tika aizsākts 1956. gadā kā tehnisks eksperiments, taču jau sen ir kļuvis par vienotas Eiropas simbolu. Ar devīzi “Mūzikas vienoti” pasākums iecerēts arī kā solidaritātes zīme, ko gan aizēno politiski konflikti. EBU ir atbildīga par līdzsvaru starp māksliniecisko izpausmi un politiskajām bažām. Īpaši Izraēlas jautājums nereti izraisījis ažiotāžu pagātnē, piemēram, 2024. gadā, kad Ēdena Golana dziesma tika uzskatīta par pārāk politisku un nācās to pārstrādāt.

Līdzīgas debates bijušas arī agrāk, piemēram, kad Krievija tika izslēgta no konkursa. Skatoties uz ESK nākotni, redzams, ka arvien vairāk valstu, tostarp Francija, Beļģija un Austrālija, vēlas panākt Palestīnas kā atsevišķas valsts atzīšanu, kas var izraisīt turpmākas asas diskusijas. Insbrukas Universitāte uzsver, ka ESK nav tikai konkurss, bet arī sociālo debašu forums.

Nākamie mēneši būs izšķiroši ne tikai attiecīgo valstu māksliniekiem, bet arī pašam EBU, kam vienmēr jāuzdrošinās līdzsvarot izklaides un politiskās realitātes. 2026. gada maijā cilvēki Vīnē vēlas ne tikai svinēt mūziku, bet arī dzirdēt to cilvēku balsis, kuri iestājas pret pašreizējām pretenzijām.