Srebrenica atmiņa: nomainītas atmiņas un pieaugošā spriedze

Srebrenica atmiņa: nomainītas atmiņas un pieaugošā spriedze

Srebrenica, Bosnien und Herzegowina - 2025. gada 11. jūlijā pasaule piemin vienu no tumšākajām nodaļām Eiropas vēsturē: Srebrenicas slaktiņš, kurā Bosnijas-serbu karavīri un Freischärler noslepkavoja 8372 bosniju 1995. gada jūlijā. Starptautiski šis noziegums tiek atzīts par genocīdu. Tā ir tēma, kas joprojām nodrošina spriedzi un konfliktus šodien ne tikai Bosnijā un Hercegovinā, bet arī tālu ārpus

Viens no izdzīvojušajiem Neddzad Avdic atceras slaktiņa murgu naktis. Viņam bija tikai 17 gadi, kad viņš tika nopietni ievainots izpildes laikā 1995. gada 14. jūlijā, bet viņš bija miris un aizbēga. "Genocīds vēl nav beidzies, kamēr pagātne netiek apstrādāta," uzsver Avdic, kurš šodien atkal dzīvo Srebrenikā. Tur iedzīvotāju skaits ir puse no Bosniak, puse serbu, kas apgrūtina dzīvošanu, kā Almasa Salihovic ziņo Potocari memoriālā.

Drošības problēmas un politiskā spriedze

Neatkarību atmiņu arvien vairāk aizēno politiskā spriedze un drošības problēmas. Srebrenica piemiņas centram nesen bija jāslēdz vārti, pirmo reizi kopš tā celtniecības, baidoties no nemieriem. Šis lēmums tika publicēts 2025. gada 7. martā, un tas ir tieši saistīts ar Republica Srpska prezidenta Milorad Dodik nosodījumu uz vienu gadu cietumā un sešu gadu politikas aizliegumu, kas izraisa satraukumu reģionā.

Dodiks ir strīdu centrā un salīdzina genocīda nogalināto skaitu ar 3600 serbiem, kuri šajā reģionā nomira kopš kara sākuma. Viceprezidents Kamils Durakovičs ir asi kritizējis šo salīdzinājumu un uzsver, ka šāda retorika grauj genocīda upuru atmiņu.

Atrodoties Banja Luka, Republika Srpska galvaspilsēta, par kuru praktiski netiek apspriests, un skolēni ziņo, ka viņa diez vai kaut ko uzzina par Bosnijas karu klasē, žurnāliste Aleksandars Trifunovičs tiek pakļauts bīstamiem draudiem, jo viņš vada intervijas ar Bosniac pārdzīvojušajiem. Viņa ziņojums ir drosmīgs mēģinājums, lai netiktu aizmirsts stāsts.

Ceļš uz izlīgumu

Dodika un citu vadošo politiķu no Republika Srpska novērtējums joprojām ir problemātisks. Kaut arī likumi, kas aizliedz valsti tiesā Bosnijas-Herzogowinas serbu dominējošajā daļā, ir daudz starptautisku balsu, ieskaitot ASV valsts sekretāru Marco Rubio, kuri pieprasa izbeigt šo bīstamo politisko retoriku.

Bosnijas-Hercegovinas valdības sistēma ir sarežģīta un raksturīga etniskā atdalīšana, kurai joprojām ir ietekme. Ir skaidrs, ka, lai atrastu kopīgu izlīguma veidu, ir būtiska godīga pagātnes pārbaude, kā viņi pieprasa AVDIC un Salihovic. Politiskā spriedze, kas veido tagadni, ir pastāvīgs aicinājums uz atmiņu, ka mācības no vēstures nedrīkst ignorēt.