Srebreņicas piemiņa: apspiestas atmiņas un pieaugoša spriedze

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

2025. gada 11. jūlijā atcerēsies 1995. gada Srebreņicas slaktiņu. Raksts izgaismo pašreizējo genocīda atmiņu apstrādi Bosnijā.

Am 11. Juli 2025 wird an das Srebrenica-Massaker von 1995 erinnert. Der Artikel beleuchtet den aktuellen Umgang mit der Genoziderinnerung in Bosnien.
2025. gada 11. jūlijā atcerēsies 1995. gada Srebreņicas slaktiņu. Raksts izgaismo pašreizējo genocīda atmiņu apstrādi Bosnijā.

Srebreņicas piemiņa: apspiestas atmiņas un pieaugoša spriedze

2025. gada 11. jūlijā pasaulē tiks pieminēta viena no tumšākajām Eiropas vēstures nodaļām: Srebreņicas slaktiņš, kurā Bosnijas serbu karavīri un nelegālie 1995. gada jūlijā noslepkavoja 8372 bosniešus. Starptautiski šis noziegums ir atzīts par genocīdu, neskatoties uz daudzu serbu mēģinājumiem noliegt šo darbību. Tas ir jautājums, kas šodien turpina radīt spriedzi un konfliktus ne tikai Bosnijā un Hercegovinā, bet arī tālu ārpus tās.

Viens no izdzīvojušajiem, Nedzads Avdičs, atceras murgainās slaktiņa naktis. Viņš bija tikai 17 gadus vecs, kad no 1995. gada 14. līdz 15. jūlijam tika nopietni ievainots nāvessoda izpildes laikā, taču spēlēja miris un viņam izdevās aizbēgt. "Genocīds nav beidzies, kamēr pagātne netiek risināta," uzsver Avdičs, kurš tagad atkal dzīvo Srebrenicā. Tur pa pusei ir bosnieši un pa pusei serbi, kas apgrūtina līdzāspastāvēšanu, kā Potocari memoriālā ziņo arī Almasa Salihoviča.

Drošības bažas un politiskā spriedze

Tomēr atmiņas par zvērībām arvien vairāk aizēno politiskā spriedze un bažas par drošību. Nesen Srebreņicas memoriālajam centram pirmo reizi kopš tā uzcelšanas nācās slēgt durvis, baidoties no nemieriem. Šis lēmums tika publicēts 2025. gada 7. martā un ir tieši saistīts ar Serbu Republikas prezidenta Milorada Dodika notiesāšanu uz vienu gadu cietumā un sešu gadu aizliegumu darboties politikā, izraisot ažiotāžu reģionā.

Domstarpību centrā ir Dodiks, kurš salīdzina genocīda laikā nogalināto cilvēku skaitu ar 3600 serbiem, kas miruši reģionā kopš kara sākuma. Viceprezidents Kamils ​​Durakovičs asi kritizējis šo salīdzinājumu, uzsverot, ka šāda retorika grauj genocīda upuru piemiņu.

Kamēr Serbu Republikas galvaspilsētā Banja Lukā genocīds praktiski netiek apspriests un skolēni ziņo, ka stundās gandrīz neko nemācās par Bosnijas karu, žurnālists Aleksandrs Trifunovičs saskaras ar bīstamiem draudiem, jo ​​viņš veic intervijas ar bosniešu izdzīvojušajiem. Viņa ziņojumi ir drosmīgs mēģinājums neļaut vēsturei aizmirst.

Ceļš uz samierināšanos

Dodika un citu Serbu Republikas līderu zvērību novērtējums joprojām ir problemātisks. Lai gan likumi, kas aizliedz valsts tiesu iestādēm darboties Bosnijas un Hercegovinas daļā, kurā dominē serbi, rada nepieciešamos jautājumus, ir izskanējuši daudzi starptautiski viedokļi, tostarp ASV valsts sekretārs Marko Rubio, kas aicina izbeigt šo bīstamo politisko retoriku.

Bosnijas un Hercegovinas valdības sistēma ir sarežģīta, un to raksturo etniskā šķelšanās, kas joprojām ietekmē. Ir skaidrs, ka godīga konfrontācija ar pagātni, kā to pieprasa Avdičs un Salihovičs, ir būtiska, lai atrastu kopīgu ceļu uz izlīgumu. Politiskā spriedze, kas veido tagadni, pastāvīgi atgādina, ka vēstures mācības nevar ignorēt.