Vīnes pētnieki atklāj jaunu pieeju epilepsijas lēkmju apkarošanai!

Vīnes pētnieki atklāj jaunu pieeju epilepsijas lēkmju apkarošanai!

Jauna pieeja epilepsijas pētniecībai ienes svaiga gaisa elpu šīs plaši izplatītās slimības ārstēšanā. Apmēram 65 miljoni cilvēku visā pasaulē cieš no epilepsijas, slimības, ko izraisa smadzeņu šūnu ierosmes kontroles traucējumi. Nesenā pētījumā Vīnes Medicīnas universitāte ir atklājusi molekulāru mehānismu, kam varētu būt izšķiroša nozīme epilepsijas lēkmju attīstībā. Šim mehānismam, kas pazīstams kā "paroksismālās depolarizācijas uzliesmojumi" (PDS), ir raksturīga pastiprināta nervu šūnu elektriskā aktivitāte, un tas tiek uzskatīts par krampju priekšteci. Kā norāda Vīnes Medicīnas universitāte ziņo, ka arī PDSschaft/Wissen. galvenā loma slimības attīstībā.

Pētījuma rezultāti liecina, ka PDS rodas īpaši smadzeņu bojājumu kontekstā, piemēram, pēc insulta vai traumatiskas smadzeņu traumas, un īstermiņā aktivizē aizsargmehānismu hipokampā, kas tomēr var izraisīt krampjiem līdzīgu elektrisko izlādi ilgtermiņā. Līdz šim epilepsijas lēkmes galvenokārt tika ārstētas simptomātiski, lai tās nomāktu. Tomēr, ņemot vērā jauno informāciju no pētījuma, kas publicēts Journal of Neuroscience, var būt iespējams izstrādāt profilaktiskas ārstēšanas metodes noteiktām epilepsijas formām. Saskaņā ar Vīnes Medicīnas universitātes datiem, jau tiek plānoti turpmāki pētījumi, lai veicinātu fundamentālo terapiju.

Ieskats pētniecības aizkulisēs

Epilepsijas darba grupa, ko vada prof. Dr. med. J. Rémi nodarbojas ar epilepsijas diagnostikas, terapijas un prognozes novērtējuma uzlabošanu. Papildus PDS pētniecība koncentrējas arī uz semioloģisko analīzi un elektroencefalogrāfiju (EEG), lai labāk klasificētu un izprastu dažādus krampju veidus. Tas ir ļoti svarīgi, lai diagnosticētu un lokalizētu krampju izcelsmes zonas fokālās epilepsijas gadījumā.

Turpmāka inovāciju virzība ir acīmredzama, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, piemēram, 3D procesus un AI metodes krampju analīzei. Šīs pieejas, pēc LMU Klīnikas domām, palīdz izprast un uzlabot epilepsijas ietekmi uz pacientu dzīves kvalitāti. Jaunāko tehnoloģiju un pamatotu fundamentālo pētījumu kombinācija veido daudzsološu pamatu turpmākai attīstībai šīs hroniskās neiroloģiskās slimības terapijā.

Tāpēc turpmāka izpēte būs ļoti svarīga, lai ne tikai ārstētu epilepsijas simptomus, bet arī ilgtspējīgi cīnītos pret cēloņiem. Pateicoties šiem jaunajiem zinātniskajiem atklājumiem, gaisma tuneļa galā daudziem cietušajiem varētu kļūt taustāmāka.