Vīnes slepenā sanāksme: bagātās ES valstis veido budžeta stratēģiju!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Augsta līmeņa ES pārstāvji tiekas Vīnē, lai apspriestu 2028.-2034.gada finanšu shēmu un izstrādātu stratēģijas.

Hochrangige EU-Vertreter treffen sich in Wien, um über den Finanzrahmen 2028-2034 zu verhandeln und Strategien zu entwickeln.
Augsta līmeņa ES pārstāvji tiekas Vīnē, lai apspriestu 2028.-2034.gada finanšu shēmu un izstrādātu stratēģijas.

Vīnes slepenā sanāksme: bagātās ES valstis veido budžeta stratēģiju!

Pašlaik Vīnē tiek strādāts pie svarīga pakta, kas varētu veidot turpmāko Eiropas Savienības finanšu pamatu. Turīgāko ES valstu vecākie pārstāvji pulcējušies uz slepenu sanāksmi, lai noteiktu nostāju gaidāmajām sarunām par nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS). Budžeta apjoms, kas tiek izskatīts laika posmam no 2028. līdz 2034. gadam, veido iespaidīgus 1,816 triljonus eiro. Tichys Insight ziņo, ka šīm sarunām ir vēsturiska nozīme, jo uz spēles ir likta liela nauda un daudzi jautājumi par nākotni.

Lielākie neto maksātāji, piemēram, Vācija, Francija, Zviedrija un Nīderlande, ir apvienojušies, lai izstrādātu stratēģiju nabadzīgāko ES valstu prasībām. Viņi pieprasa lielākus izdevumus, īpaši lauksaimniecības subsīdijām un strukturālajai palīdzībai. Pēdējos gados budžeta kārtu laikā ir parādījušās skaidras frontes starp neto iemaksātājiem un saņēmējiem. Vācija un Francija bieži atrodas izšķirošās sarunu pozīcijās, taču šogad nometņu iekšienē ir bijušas nelielas domstarpības: Francija ir paudusi atbalstu lielākām lauksaimniecības subsīdijām un ES parāda iespējamībai, savukārt Nīderlande ieņēmusi skaidru nostāju pret to.

Konkurence starp dalībvalstīm

Jo īpaši Polija un Ungārija tradicionāli ir uzņēmušās līdera lomu Kohēzijas aliansē, taču politiskā situācija, ko raksturo premjerministra Viktora Orbāna veiktie pasākumi, ir vājinājusi šo dinamiku. Tajā pašā laikā alianses ietvaros arvien lielāku ietekmi iegūst tādas Vidusjūras valstis kā Itālija un Spānija. Šīm pārmaiņām varētu būt tālejošas sekas gaidāmajās sarunās. Kompromisa risinājums tiek uzskatīts par iespējamu, taču spriedze ir jūtama.

Eiropas Komisija savukārt ir iesniegusi vērienīgu budžeta projektu, kas ietver gandrīz 2000 miljardus eiro, kā to var lasīt [ES pārstāvniecības] oficiālajā tīmekļa vietnē (https://germany.representation.ec.europa.eu/ein-ambitionierte-budget-fur-ein-starkeres-europa-mfr-2028-20). Šā priekšlikuma mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus, stiprināt sociālo modeli un veicināt rūpniecību. Budžets ir sadalīts četrās galvenajās izdevumu kategorijās:

  • Wirtschaftlicher, sozialer und territorialer Zusammenhalt: 1 Billion Euro
  • Wettbewerbsfähigkeit, Wohlstand und Sicherheit: 589,6 Milliarden Euro
  • Europa in der Welt: 200 Milliarden Euro
  • Verwaltung: 6 % des MFR

Īpaša uzmanība tiek pievērsta budžeta elastībai. ES finansējuma programmu skaits krasi jāsamazina no 52 līdz 16 un jāsaskaņo noteikumi. Ir arī valsts un reģionālie partnerības plāni, kuru mērķis ir mērķtiecīgi izmantot ES līdzekļus. Investīcijas tiek veiktas arī izglītībā, kultūrā un demokrātiskajās vērtībās, piemēram, izmantojot paplašināto Erasmus+ programmu.

Skats uz gaidāmajām sarunām

Turklāt jaunās DFS pamatmērķis ir nodrošināt līdzekļus Ukrainas atbalstam ar līdz 100 miljardiem eiro laika posmā no 2028. līdz 2034.gadam. Plānotais krīzes mehānisms paredz arī aizdevumiem dalībvalstīm līdz 400 miljardiem eiro, savukārt budžets aizsardzībai un drošībai tiks palielināts par 131 miljardu eiro. Šie pasākumi ir paredzēti, lai stiprinātu Eiropas Aizsardzības savienību.

Turpmākās sarunas ne tikai grozīsies ap miljardiem reģioniem, lauksaimniecībai un pētniecībai, bet arī skars Eiropas turpmāko virzību. Ir skaidrs, ka mums ir jābūt gataviem smagām un emocionālām diskusijām. Tomēr atliek cerēt, ka valstīm izdosies vienoties, lai kopīgi pārvarētu nākamo gadu finanšu izaicinājumus.