Mārvins Bergauers: Distopisks debijas romāns par traumu un šķembām galvā

Mārvins Bergauers: Distopisks debijas romāns par traumu un šķembām galvā

Vīnē, kuru arvien vairāk raksturo tehnoloģiskais progress un distopiskas vīzijas, reportieris un autors Mārvins Bergauers publicē savu debijas darbu “Nebeidzamā griba”. Savā romānā viņš apstrādā savu personīgo pieredzi ar sirds operācijām, lai gan grāmata nav autobiogrāfija. Sižets risinās nākotnes Austrijā, kur noziedzība ir strauji pieaugusi līdz satraucošam līmenim. Lai to līdzsvarotu, valdība plāno implantēt mikroshēmas pilsoņu smadzenēs, lai rekonstruētu noziegumus un tādējādi samazinātu noziedzības līmeni. Bergauers apvieno savas personīgās atziņas ar valdzinošu, izdomātu sižetu, kas liek lasītājam aizdomāties. [Mans rajons ziņo, ka...]

Grāmatas uzmanības centrā nav tehnoloģiskā iejaukšanās vai valdība, bet gan četru varoņu dziļās emocijas un konflikti. Fils un Bens Hildmans cīnās pret savas ģimenes izjukšanu, savukārt Hloja pievienojas pretošanās kustībai, kas cīnās pret implantētajām mikroshēmām. Levins, kuram arī bija jāveic sirds operācija, iet pavisam citu ceļu nekā Bergauers. Varoņu likteņi sākotnēji dzīvo blakus, bet stāstam attīstoties, tie kļūst aizkustinoši saistīti.

Par kiborgiem un cilvēka identitāti

Romāns met ēnas arī uz mainīgo cilvēka identitāti tehnoloģiju laikmetā. Profesors Christof Niemeyer no Karlsrūes Tehnoloģiju institūta definē kiborgus kā dzīvas būtnes ar tehniskiem implantiem, kas uzlabo to funkcijas. Tas, protams, rada jautājumu: kur beidzas cilvēks un sākas mašīna? Ideja, ka tādas tehnoloģijas kā elektrokardiostimulatori vai pat signālu apstrādes implanti kļūs par mūsu bioloģiskās eksistences sastāvdaļu, vairs nav tālsirdīga, bet gan reāla iespēja. Kiborgu pētījumi, kas iepriekš bieži bija saistīti ar zinātniskās fantastikas vai militāro pasauli, sāk ienākt publiskajā diskursā. Deutschlandfunk paskaidro, ka...

Jaunākie tehniskie sasniegumi, piemēram, smadzeņu un datoru saskarnes (BCI), ļauj pārveidot domas fiziskās darbībās. Sievietes piemērs, kura var vadīt robotu, izmantojot elektrodu bloku savās smadzenēs, parāda, cik tuvu mēs esam cilvēku un tehnoloģiju saplūšanai. Ētiskās bažas, kas šeit rodas, nevar ignorēt, it īpaši, apsverot iespējamos pārkāpumus un morfoloģiskās pašizpausmes brīvību. Nīls Harbisons, kurš sevi definē kā kiborgu, jau tagad pieprasa tiesības cilvēkiem, kuri dzīvo ar tehniskajiem implantiem.

Fortech vīzijas un cilvēku izaicinājumi

Diskusija par kiborgiem un tehnoloģiskajiem implantiem ir atspoguļota arī Bergauera romānā. Bergauera savā grāmatā izstrādāto “bezgalīgās gribas” teoriju varētu saprast kā varoņu iekšējo konfliktu un indivīda mainīgās identitātes filozofisku izpēti tehnoloģiskajā pasaulē. Uzņēmums Gregors Demblins, kurš atkal var staigāt ar eksoskeletu, parāda, cik tālu tehnoloģija jau ir tikusi un kā tā var būtiski uzlabot dzīves kvalitāti cilvēkiem ar paralīzi. Šie notikumi varētu ne tikai paplašināt mūsu medicīniskās iespējas, bet arī būtiski mainīt veidu, kā mēs domājam par cilvēka fizisko un psiholoģisko eksistenci. DerPragmaticus ziņo, ka…

“The Endless Will” maksā 21,90 eiro un ir pieejams tiešsaistē. Ar savas triloģijas pirmo daļu Mārvins Bergauers ne tikai demonstrē savas literārās prasmes, bet arī liek galdā svarīgus sociālos jautājumus par cilvēku un tehnoloģiju saistību.