Vītolu lapas: Revolucionāra barības piedeva samazina izmešus līdz pat 81%!
Pētnieku grupa no Vīnes un Vācijas pēta vītolu lapas kā barības piedevu, lai samazinātu slāpekļa emisijas liellopu audzēšanā.

Vītolu lapas: Revolucionāra barības piedeva samazina izmešus līdz pat 81%!
Cīņā pret kaitīgo slāpekļa emisiju vietējā lauksaimniecībā ir jauna cerība. Starpdisciplināra pētnieku grupa, kurā bija zinātnieki no Dummerstorfas Lopkopības bioloģijas pētniecības institūta (FBN), kā arī Rostokas, Minhenes un Vīnes universitātēm, pašreizējā pētījumā pētīja, kā vītolu lapas var izmantot kā barības piedevu, lai samazinātu amonjaka (NH₃) un slāpekļa oksīda (N₂O) emisijas. Rezultāti ir daudzsološi: ir iespējams līdz 81 procentiem mazāk slāpekļa oksīda un par 14 procentiem samazināt amonjaka emisijas, kā ziņo Elite Magazine.
Augstajām slāpekļa emisijām lauksaimniecībā ir daudz iemeslu. Vītolu lapas satur aktīvo vielu salicīnu, kas tiek aktivizēts, kad liellopi urinē. Šīs emisijas rodas tieši ganībās un ir nozīmīgs gaisa un augsnes piesārņojuma cēlonis. Tāpēc salicilātu saturošu vītolu lapu barošana varētu būt efektīvs pasākums, lai samazinātu lauksaimniecības ietekmi uz klimatu. Saskaņā ar Ingenieur.de datiem aptuveni 80 procentus no globālā amonjaka un 81 procentu slāpekļa oksīda emisijām rada lauksaimniecība.
Vītolu lapas kā ilgtspējīga barības piedeva
Vītoli ir ātri augoši kokaugi, kurus tradicionāli izmanto kā ārstniecības un lopbarības augus. Jaunzēlandē tos jau veiksmīgi izmanto kā barības avotu liellopiem, aitām un kazām. Tas nozīmē, ka vītolu lapas ir ne tikai lokāli pieejamas un atjaunojamas, bet arī neprasa nekādas ķīmiskas piedevas. "Iespēja integrēt ganības tieši ganību zonās paver iespēju silvopastorālajām sistēmām," saka Deutschlandfunk Nova eksperti.
| Emisijas | Samazinājums ar vitolu lapām |
|---|---|
| amonjaks | -14% |
| Slāpekļa oksīds | -81% |
Tomēr vēl ir jāredz, kā šie rezultāti darbojas reālos lopkopības apstākļos. Ir nepieciešami turpmāki pētījumi, lai apstiprinātu ietekmi uz tādiem faktoriem kā barības uzņemšana, augsnes tips un klimats. Vienlaikus tiek pētīta arī citu lapu koku sugu, piemēram, papeles, ietekme, lai radītu plašāku dabisko barības piedevu klāstu.
Ieskats nākotnē
Lauksaimniecība varētu spert izšķirošu soli pretī emisiju samazināšanai, izmantojot kārklu lapas kopā ar ganībām un kokiem. Pētnieku grupa plāno veikt plašus lauka izmēģinājumus Vācijā, lai pārbaudītu efektu praktiskos apstākļos. Tas varētu ievērojami palielināt ilgtspējīgākas lopkopības iespējas. Pētnieki jau ir parādījuši labu roku, un videi draudzīgākas sistēmas veicināšana varētu būt sasniedzama.
Kopumā pētījumi liecina, ka dabas resursu, piemēram, vītolu lapu, mērķtiecīga izmantošana var ne tikai padarīt lopkopību ilgtspējīgāku, bet arī veicināt klimata aizsardzību. Pētījuma atklājumi ir nozīmīgs solis pareizajā virzienā un sniedz cerības mirdzumu cīņā pret mūsu laika kaitīgajām emisijām.
Lai iegūtu plašāku informāciju par pētījumiem un to rezultātiem, lūdzu, apmeklējiet vietni Žurnāls Elite, Ingenieur.de un Deutschlandfunk Nova.