Pensiju iesaldēšana Austrijā: brīdinājuma signāls Vācijas pensiju nodrošināšanai!

Pensiju iesaldēšana Austrijā: brīdinājuma signāls Vācijas pensiju nodrošināšanai!

Austrijā no 2026. gada tiks ieviests ievērojams solis pensiju sistēmā: tiks iesaldētas pensijas lielākas peļņas gūšanai, bet maznodrošināto personu pensijas tiks palielinātas. Tas ziņo Fokuss. Šā pasākuma iemesli ir ES deficīta procedūras draudi un lielais spiediens reformēt Austrijas pensiju sistēmu.

Šis lēmums ne tikai ietekmē pensionārus Austrijā, bet arī tiek uztverts kā brīdinājuma signāls Vācijai. Debates par to pavada daudzi lasītāju komentāri, no kuriem 22% kritizē pensiju sistēmu salīdzinājumu. Daudzi lasītāji apgalvo, ka salīdzinājums nav pamatots, jo atšķiras neto aizstāšanas likme un nodokļu atskaitījumi. Turpmākie diskusiju punkti ietver nepieciešamās reformas Vācijas pensiju sistēmā, kas prasa visaptverošākas iemaksas no visām profesionālajām grupām. Daži lasītāji aicina pārskatīt arī ierēdņu un politiķu pensijas.

Austrijas pensiju sistēma: paraugs?

Pēdējo desmitgažu laikā Austrijas pensiju sistēma ir būtiski mainījusies. Tas ļauj cilvēkiem pēc 45 iemaksu veikšanas gadiem saņemt pensiju līdz 80% no vidējiem mūža ienākumiem. Tiek ziņots, ka daudzi, tostarp Sahra Wagenknecht un kreisie, to uzskata par piemēru uzlabotai pensiju sistēmai, kas būtu jāievieš arī Vācijā. ikdienas ziņas.

Austrijā pensionēšanās vecums pašlaik ir 65 gadi vīriešiem un pakāpeniski palielināts līdz 65 sievietēm. Turpretim Austrijā tiesības uz likumā noteikto pensiju pastāv tikai pēc 15 iemaksu gadiem, savukārt Vācijā pensija ir pieejama tikai pēc piecu gadu nostrādāšanas, par ko ir jāmaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas. Vēl viens bažas rada fakts, ka daudzi pensionāri Austrijā ir atkarīgi no likumā noteiktās pensijas, jo gandrīz nav neviena uzņēmuma vai privātā pensiju nodrošinājuma.

Demogrāfiskās problēmas Eiropā

Skatiens pāri robežām liecina, ka arī Vācija saskaras ar izaicinājumiem pensiju sistēmā. Saskaņā ar Federālās pilsoniskās izglītības aģentūras teikto, valsts pensija ir nozīmīgs ienākumu avots gados vecākiem cilvēkiem, kas krīzes laikā ir izrādījies stabils. Tomēr sabiedrības novecošanās un dzimstības samazināšanās sekas jau kļūst acīmredzamas, kas rada spiedienu uz sistēmu. Arvien mazākai darbaspēka daļai ir jāfinansē pensijas arvien lielākam skaitam pensionāru.

Prognozes liecina, ka līdz 2050.gadam ES vecuma apgādības koeficients varētu pieaugt no 34% līdz 57%, bet Vācijā no 36% līdz 53%. Uz šīs demogrāfiskās attīstības fona ir nepieciešamas vairākas reformas, lai nodrošinātu taisnīgu pensiju nodrošinājumu nākotnē. Šie atklājumi sniedz arī vērtīgu skatījumu uz pašreizējām diskusijām par pensiju Austrijā un Vācijā.

Rezumējot, izaicinājumi un reformu nepieciešamība abu valstu pensiju sistēmās ir kas vairāk nekā tikai nacionāls jautājums. Tās joprojām ir cieši saistītas, un gaidāmās pārmaiņas Austrijā varētu kalpot kā katalizators nepieciešamajām reformām Vācijā.