Ukraiņu bēgļi Vīnē: cīņa par sapņu darbu joprojām ir smaga!

Ukraiņu bēgļi Vīnē: cīņa par sapņu darbu joprojām ir smaga!

Vīnē daudziem ukraiņu bēgļiem pulksteņi tikšķ savādāk nekā ierasts. Viena no viņām ir 59 gadus vecā Irina no Harkovas, kurai pirms aptuveni trim gadiem bija jābēg no Krievijas uzbrukuma dzimtenei. Neskatoties uz ilggadējo pulksteņu tirgotājas pieredzi, viņa vēl nav spējusi atrast darbu Vīnē un pārtiek no pamata precēm, kas mēnesī ienes tikai ap 400 eiro. Pēc mazās istabiņas īres atskaitīšanas viņai un istabas biedrenei paliek nieka 250 eiro.1Tāpat kā daudzi citi ukraiņi, Irina vērsās dažādās pārtikas preču ķēdēs, taču nesaņēma nekādu atbildi. Darba meklēšana ir neizdevīga – īpaši sievietēm, kurām bērnu aprūpes vajadzību dēļ bieži vien ir maz iespēju strādāt pilnu slodzi.

Aplūkojot skaitļus, redzams: Austrijā nodarbinātības līmenis ukraiņu bēgļu vidū ir gandrīz 50 procenti. Daudzi no viņiem strādā tūrisma, viesmīlības, mazumtirdzniecības un veselības aprūpes nozarēs. Problēma ir īpaši pamanāma sievietēm ar bērniem, kurām ir grūti uzņemties vairāk nekā nepilna laika darbu, jo viņiem nepieciešama aprūpe.1Vēl viens šķērslis ir regulējums, kas dod iespēju papildus nopelnīt 110 eiro, no pamatpadeves atņemot 65 centus par eiro. Šis regulējums bieži tiek kritizēts kā neatbilstošs, un eksperti iesaka apsvērt minimālo ienākumu kā iespējamo risinājumu.

Šķēršļi ceļā uz integrāciju

Tomēr grūtības, meklējot darbu, bieži sākas ar kvalifikācijas atzīšanu. Aptuveni 75 procentiem Ukrainas pārvietoto cilvēku ir akadēmiskie grādi, taču viņiem ir stingri atzīšanas noteikumi. Tas attiecas arī uz Anastasiju Petrenko, kura uzsāka Telegram grupu ārstiem no savas dzimtenes. Grupa palīdz veidot kontaktus un apmainīties ar idejām par darba iespējām.1

Taču iestāžu atbalsts ne vienmēr ir pieejams. Augšaustrijā un Vīnē Ukrainas bēgļiem ir pienākums reģistrēties nodarbinātības dienestā (AMS), taču daudzi sūdzas par nepietiekamu atbalstu un sliktu komunikāciju no iestādēm. Piemērs tam ir Oleksandrs Nadraha, kurš pēc intensīvu padomu saņemšanas atrada darbu kopā ar ģimeni.1

Ukrainas bēgļu situācija darba tirgū ir salīdzināma arī citās valstīs. Piemēram, Vācijā 2024. gada novembrī darbu atrada aptuveni 296 000 ukraiņu bēgļu, kas atbilst tikai 31,7 procentiem no darba tirgus dalības. Šeit var redzēt līdzīgu izaicinājumu: sievietēm, kuras bieži vien ir vientuļās vecākas, ir mazāka iespēja iegūt pastāvīgu darbu. Gandrīz 80 procenti bēgļu, ierodoties, nezināja vācu valodu, kas padara integrāciju vēl grūtāku. Bet pēc aptuveni diviem Vācijā pavadītiem gadiem vairāk nekā puse ziņo, ka viņu vācu valodas zināšanas ir labas vai vismaz pieņemamas.23

Ceļš uz priekšu

Atliek cerēt, ka tādas jaunas programmas kā “Jobturbo”, kas tika uzsākta 2023. gada rudenī, var vēl vairāk veicināt Ukrainas bēgļu integrāciju. Neskatoties uz izaicinājumiem, daudzi apņēmīgi cilvēki parāda, ka ir svarīgi veidi, kā radīt iespējas. Vēlme piedalīties integrācijas kursos liecina, ka šie cilvēki ir gatavi iekļauties jaunajā mājā un sniegt pozitīvu ieguldījumu. Steidzami ir nepieciešams ātrs progress padomu un atbalsta jomā, lai sniegtu Ukrainas bēgļiem reālas izredzes.3