Iepirkumu groza ļaunprātīga izmantošana Vīnē: augstās cenas izraisa grila dzelzs zādzību!

Iepirkumu groza ļaunprātīga izmantošana Vīnē: augstās cenas izraisa grila dzelzs zādzību!

Vīnes ārste Kristīna Lindemeiere iepirkšanās laikā bija lieciniece dīvainam incidentam, kas sajuka cilvēku prātus. Kādā lielveikalā Vīnē-Landstrasse viņa pamanīja, ka viņas iepirkumu grozam trūkst labās sānu sienas. Šīs neveiksmes rezultātā produkti izkrita no groza, ievietojot svaigus aisberga salātus. Pie kases viņa par bojāto automašīnu informēja darbinieci, kurai nebija īsti labu ziņu. "Šis ir trešais vai ceturtais incidents," viņš paskaidroja, vēršot klienta uzmanību uz biedējošu tendenci: automašīnas restes tiek izgrieztas ar elastīgu palīdzību un izmantotas kā grila restes. Grila restīte no Weber maksā virs 35 eiro – nav brīnums, ka tas kļūst uzmanības centrā, iepērkoties cenu kāpuma laikos.

Skumjie notikumi ap iepirkumu ratiņiem liecina par pašreizējo situāciju daudzos lielveikalos. Filiālē, kurā iepriekš bija 200 iepirkumu grozi, šobrīd ir palikuši tikai 60. Darbiniece ziņoja, ka daži klienti ved ratus mājās un neatdod. Šāda prakse rada ne tikai skaidrus zaudējumus, bet arī plaši izplatītu cieņas zaudēšanu pret kopienas īpašumu. "Es jūtu skumjas par necieņu un iepirkumu ratiņu ļaunprātīgu izmantošanu," sacīja Lindemeiere, paužot savu sašutumu.

Tiesiskais regulējums

Vācijā saskaņā ar noteikumiem no lielveikala nav atļauts ņemt iepirkumu ratiņus. Gada pārskati liecina, ka ik gadu tiek nozagti ap 100 000 iepirkumu ratiņu, kas lielveikaliem negūto ieņēmumu dēļ rada ap 15 miljonu eiro lielus zaudējumus. Iepirkumu groza vērtība ir dažāda un ir no 100 līdz 250 eiro, kas ilustrē radušos zaudējumus. Daži lielveikali cenšas ar to cīnīties, ieviešot sistēmas, kas ļauj riteņiem bloķēties, tiklīdz jūs atstājat telpas.

Iepirkumu groza aizņemšanās bez atļaujas tiek uzskatīta par “lietošanas uzurpāciju”, kas nav noziedzīgs nodarījums, bet var izraisīt civiltiesiskas sekas. Īstas zādzības gadījumā, t.i., ja iepirkumu grozs netiek atgriezts, par to var sodīt ar cietumsodu līdz pieciem gadiem, lasāms strafrecht-mv.de blogā. Šie tiesiskie regulējumi izceļ problēmu, kas jāskata ne tikai morāli, bet arī juridiski.

Atsevišķs gadījums un tā sekas

Īpašs stāsts no Vācijas pasvītro dilemmu: 80 gadus veca sieviete no veikala EDEKA autostāvvietas paņēma iepirkumu ratiņus, ieguldīja tajos 50 centus un izmantoja ratiņus iepirkšanās veikšanai. Pēc lietošanas automašīna devās uz viņas dzīvokli un tika izmantota tālākai iepirkšanās veikšanai. Juridiskie apsvērumi šajā stāstā parāda, cik grūti ir novilkt robežu starp atļauto izmantošanu un zādzību. Atklāts paliek jautājums, vai lielveikals tiešām ir iesniedzis deklarāciju par nodomu nodot īpašumtiesības.

Rezumējot, risināšana ar iepirkumu ratiņiem ir problēma, kas ir daudz vairāk nekā tikai banāls disciplīnas jautājums lielveikalā. Tas rada jautājumus par sociālo uzvedību mūsdienu inflācijas laikos. Atliek cerēt, ka izglītošana un izpratnes veidošana veicinās cieņpilnāku attieksmi pret kopīpašumu – lai iepirkumu rati nekļūtu par mūsu laika simbolu.