Māksla un ticība vienojas: Tēvs Šērghofers par savu aizraušanos

Māksla un ticība vienojas: Tēvs Šērghofers par savu aizraušanos

Tēvs Gustavs Šērghofers, kurš dzimis Zalcburgā, gadu desmitiem ir nostiprinājies kā izšķiroša figūra mākslas un ticības krustpunktā. Būdams jezuītu baznīcas, vienas no Vīnes diženajām baroka baznīcām, prāvests, viņš ir ne tikai atbildīgs par šī kultūras mantojuma kopšanu un uzturēšanu, bet arī par laikmetīgās mākslas popularizēšanu daudzās izstādēs un projektos.

Schörghofers dzimis Zalcburgā 1953. gadā un uzaudzis tieši majestātiskajā Hohenzalcburgas cietoksnī, kur viņš jau agrā bērnībā saskārās ar mākslu. Šī pieredze viņu veidoja un lika viņam studēt mākslas vēsturi un klasisko arheoloģiju pie Vilhelma Meserera un Hansa Valtera. 1981. gadā viņš iestājās jezuītu ordenī, kur studēja filozofiju un teoloģiju, līdz 1988. gadā tika iesvētīts par priesteri. Pēc tam viņš pieņēma izaicinājumu un kļuva par žurnāla “Decision” galveno redaktoru no 1988. līdz 1997. gadam, pirms dažus gadus strādāja par mācītāju Lainz-Speising.

Viens no viņa karjeras spilgtākajiem notikumiem ir Jezuītu foajē — nelielas galerijas jezuītu baznīcā vadīšana, kas strādā ar mūsdienu māksliniekiem kopš 1999. gada. Šī sadarbība nodrošina platformas māksliniecisko izpausmju izpētei garīgā ietvaros. Šērghofers saskata interesantas sakarības mākslas un ticības attiecībās, pat ja šīs divas jomas ne vienmēr ir tieši saistītas.

Mākslas rezonanse ticībā

Neatņemama Šērghofera darba sastāvdaļa ir mākslas lomas apskate reliģiskajos un filozofiskajos diskursos. Viņš ir dziļi pārliecināts, ka laikmetīgajai mākslai var būt balss starpkultūru un starpreliģiju dialogā. “Māksla un baznīca” ir svarīgs atskaites punkts šajā kontekstā. Šis ekumēniskais žurnāls ir veltīts aktuālajām pozīcijām mākslā un arhitektūrā un izgaismo to ietekmi uz ticību. Viņa analizē, kā mūsdienu baznīcu ēkas un mākslas projekti pārveido kristīgās tradīcijas centrālo saturu un tādējādi uzsver reliģijas un mūsdienu daiļrades svarīgo saikni.

Šērghofera aizraušanās ar mākslu izpaužas arī viņa centībā aplūkot vecos šedevrus jaunā veidā. Piemēram, viņš astoņas stundas pavadīja Karavadžo gleznas priekšā, lai labāk izprastu tās dziļumu un nozīmi. Tas liecina par viņa pārliecību, ka iesaistīšanās mākslā var atvērt dziļāku garīgo dimensiju.

Muzikālie akcenti un skati

Vēl viens šīsdienas sarunas akcents, kas notika plkst.14.05. jezuītu baznīcā, bija muzikālais priekšnesums. Atskaņošanas sarakstā bija iekļauti Heinriha Ignaza Franča Bībera darbi, un tas radīja harmonisku saikni starp mākslu un ticību ar tādām kompozīcijām kā “I. Mariae Annunciation – 1. sonāte no Rožukroņa sonātes”. Tādi solisti kā vijolnieks Daniels Sepeks un mūziķi Hille Perl, Lee Santana un Michael Behringer parūpējās par to, lai baznīcas starojošā akustika radītu īpašu atmosfēru.

Tēvs Gustavs Šērghofers joprojām ir galvenā figūra Vīnē, spēlējot centrālo lomu gan mākslas ainā, gan reliģiskajā dzīvē. Viņa uzticība laikmetīgajai mākslai un kultūras vērtību saglabāšanai liecina, ka saikne starp mākslu un garu ir ne tikai dzīva, bet arī nepieciešama. Atbalstot tādas iniciatīvas kā jezuītu baznīca un jezuītu foajē, viņš paver durvis radošām un garīgām diskusijām.

Lai iegūtu papildinformāciju par viņa iespaidīgo karjeru un projektiem, varat apmeklēt vietni [oe1] un [jesuiten.org] un izpētīt diskusiju veicināšanas platformu [kunst-religion.de].