Māksla un ticība kopā: tēvs Šörghofers par savu aizraušanos

Māksla un ticība kopā: tēvs Šörghofers par savu aizraušanos

Jesuitenkirche, 1010 Wien, Österreich - Tēvs Gustavs Šörghofers, kurš Zalcburgā redzēja dienasgaismu, gadu desmitiem ilgi ir kļuvis par būtisku figūru griešanas laukā starp mākslu un ticību. Kā jezuītu baznīcas rektors, viena no lielajām baroka baznīcām Vīnē, viņš ir ne tikai atbildīgs par šī kultūras mantojuma uzturēšanu un uzturēšanu, bet arī par laikmetīgās mākslas veicināšanu, izmantojot daudzas izstādes un projektus.

Schörghofer dzimis 1953. gadā Zalcburgā un uzauga tieši majestātiskajā cietoksnī Hohensalzburgā, kur viņš jau agri saskārās ar mākslu. Šī pieredze viņu veidoja un lika studēt mākslas vēsturi un klasisko arheoloģiju kopā ar Vilhelmu Messereru un Hansu Valteru. 1981. gadā viņš ienāca jezuītu ordeņā, kur viņš studēja filozofiju un teoloģiju, līdz 1988. gadā viņš tika iesvētīts priesterim. Pēc tam viņš pieņēma izaicinājumu un kļuva par žurnāla "lēmuma" galveno redaktoru no 1988. līdz 1997. gadam, pirms dažus gadus strādāja par mācītāju Lainz-Speising.

Viens no viņa karjeras akcentiem ir jezuītu foajē, neliela galerijas jezuītu baznīcā, vadība, kas kopš 1999. gada sadarbojas ar laikmetīgajiem māksliniekiem. Šīs sadarbības piedāvā platformas mākslinieciskās izpausmes formām garīgā ietvarā. Schörghofer redz interesantas atsauces attiecībās starp mākslu un pārliecību, pat ja šīs divas jomas ne vienmēr ir tieši saistītas.

Mākslas reakcija ticībā

Neaizstājama Šörghofera darba daļa ir mākslas lomas pārbaude reliģiskos un filozofiskos diskursos. Viņš ir dziļi pārliecināts, ka laikmetīgajai mākslai var būt balss starpkultūru un starpreliģiju dialogā. "Māksla un baznīca" ir svarīgs atskaites punkts šajā kontekstā. Šis ekumēniskais žurnāls ir veltīts pašreizējiem mākslas un arhitektūras pozīcijām un apgaismo tā ietekmi uz ticību. Tajā tiek analizēts, kā mūsdienu baznīcas ēkas un mākslinieciskie projekti pārveido kristīgās tradīcijas centrālo saturu un tādējādi uzsver svarīgo saikni starp reliģiju un mūsdienu darbu.

Schörghofer aizraušanās ar mākslu ir acīmredzama arī viņa centībā vēlreiz aplūkot vecos šedevrus. Piemēram, viņš astoņas stundas pavadīja Caravaggio attēla priekšā, lai labāk aptver tā dziļumu un nozīmi. Tas runā par viņa pārliecību, ka nodarbošanās ar mākslu var atvērt dziļāku garīgo dimensiju.

muzikālie akcenti un skati

Vēl viens šodienas sarunas akcents, kas notika plkst. 2:05 plkst. Jezuītu baznīcā bija muzikālā izrāde. Atskaņošanas sarakstā bija Heinriha Ignaza Franca Bibera darbi un ar tādām kompozīcijām kā "I. Mariae paziņojums - sonāte Nr. 1 no“ Rožukroņa sonātiem ", veidoja harmonisku saikni starp mākslu un ticību. Tādi solisti kā vijolnieks Daniels Sepeks un mūziķi Hille Perla, Lī Santana un Maikls Behringers pārliecinājās, ka baznīcas starojošā akustika rada īpašu atmosfēru.

Tēvs Gustavs Šörghofers joprojām ir galvenā figūra Vīnē, kurai ir galvenā loma gan mākslas ainā, gan ticībā. Viņa saistības ar laikmetīgo mākslu un kultūras vērtību saglabāšana liecina, ka saikne starp mākslu un prātu ir ne tikai dzīva, bet arī nepieciešama. Ar tādu iniciatīvu kā jezuītu baznīcu un jezuītu foajē atbalstu viņš atver durvis radošai un garīgai diskusijai.

Jūs varat apmeklēt [OE1] un [Jesuiten.org], lai iegūtu papildinformāciju par viņa iespaidīgo karjeru un viņa projektiem un izpētītu diskusiju reklamējošo platformu [Kunstigion.de]