Operas spilgtākā vieta Burgartenā: 7000 apmeklētāju svin vasaru!

Operas spilgtākā vieta Burgartenā: 7000 apmeklētāju svin vasaru!

Maģiskā mūzikas un emociju pilnā vakarā gandrīz 7000 klasiskās mūzikas cienītāju pulcējās uz Burggartenu 2025. gada 7. septembrī, lai izjustu iespaidīgo Vīnes Valsts operas “Opernēru”. Ar bezmaksas ieeju Valsts operas orķestris Bertrāna de Billija muzikālajā vadībā piedāvāja saviļņojošu āriju un duetu programmu, kurā uzstājās tādi pazīstami mākslinieki kā Elīna Garanča, Jonass Kaufmans, Sonja Jončeva un Bendžamins Bernheims. Pērkona aplausi apbalvoja māksliniekus par izcilajiem priekšnesumiem, kurus vadīja entuziasma pilna publika, kas burvīgi sekoja līdzi priekšnesumam un pārveidoja skaisti labiekārtoto pils dārzu par koncertzāli. Koncerts tika pārraidīts tiešraidē kanālā ORF III, kas vēl vairāk paplašināja šī īpašā notikuma sasniedzamību. Valsts operas direktora Bogdana Rosčiča vārdiem: Ir ļoti svarīgi, lai opera atkal būtu atvērta un varētu notikt tik skaļi pasākumi. Today ziņo, ka…

2025. gadā Vīnē tiks atzīmētas vairākas vēsturiskas jubilejas, kas ir ļoti nozīmīgas pilsētai un valstij. Tiek atzīmēta 80. gadadiena kopš atbrīvošanās no nacionālsociālisma, un valsts līgumam ir 70 gadi. Šīs jubilejas aicina ne tikai pārdomāt, bet arī svinēt brīvību un kultūras identitāti. Īpaša loma šajā kontekstā bija Vīnes Valsts operai, jo tā bija nozīmīga Austrijas jaunā sākuma zīme pēc kara haosa. 1955. gada 5. novembrī Valsts opera tika atsākta – notikums, ko daudziem cilvēkiem visā valstī pavadīja svētku sajūta, jo Bēthovena "Fidelio" tika pārraidīta apmeklētāju viesistabās ar 40 raidorganizāciju starpniecību. Wiener Staatsoper lielu nozīmi piešķir šādu priekšnesumu vēsturiskai nostiprināšanai, kas iemieso iestādes tradīcijas un māksliniecisko garu.

Notikumiem bagāts stāsts

Vīnes Valsts operai ir notikumiem bagāta vēsture, kas aizsākās iespaidīgās ēkas atklāšanā 1869. gadā. Ēku, kas balstīta uz Augusta Sikarda fon Sikārsburga un Eduarda van der Nīla plāniem, realizēja Jozefs Hlāvka, un tā tiek uzskatīta par neorenesanses stila šedevru. Taču sabiedrības viedoklis bija pretrunīgs – daudzi operas namu nodēvēja par "nogrimušo kasti". Pēc smagajiem bumbu postījumiem Otrā pasaules kara laikā ēka kļuva ne tikai par kultūras identitātes, bet arī valsts atgūtās brīvības simbolu. Paātrinātā rekonstrukcija, kas saņēma jaunu impulsu ar arhitektūras konkursu, galu galā noveda pie svinīgās atsākšanas 1955. gadā. Vīnes Valsts opera stāsta šo aizkustinošo stāstu par aizrautību un centību, kas padarīja namu par vienu no vadošajiem operteātriem pasaulē.

Vīnes pilsēta lepojas ar saviem kultūras dārgumiem, un tādi pasākumi kā “Opern Air” iespaidīgi parāda, cik dzīva un aicinoša ir Vīnes mūzikas aina. Ar izciliem māksliniekiem un kaislīgu publiku Valsts opera sagaida gaišu nākotni, kas joprojām ir cieši saistīta ar vēsturi.