Vīne bēgļu krīzē: federālās valdības sauciens pēc palīdzības!
Vīne saskaras ar izaicinājumiem, rūpējoties par bēgļiem no Ukrainas. Aktuālās norises un politiskās prasības fokusā.

Vīne bēgļu krīzē: federālās valdības sauciens pēc palīdzības!
Vīnē ir satraukums par bēgļu aprūpi, īpaši attiecībā uz Ukrainas pārvietotajām personām. Kopš 2022. gada februārī sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, situācija ir būtiski mainījusies. Daudzi no sākotnēji izveidotajiem ierašanās centriem tagad ir slēgti, un tikai Vīnē un nelielā objektā Lincā joprojām ir aktīvi kontaktpunkti jaunpienācējiem. Vīnes objektā ir vietas 242 cilvēkiem, taču saskaņā ar pašreizējo informāciju to plānots slēgt gada beigās. Tas padara izaicinājumu nodrošināt izmitināšanu ienākošajiem bēgļiem vēl aktuālāku.
2023. gada vasarā jau tika ziņots par bēgļiem, kuri nevarēja atrast vietu pilsētas naktsmītnēs. Tas ir īpaši satraucoši, jo 88 861 ukrainim pašlaik Austrijā ir pārvietoto personu statuss. Arī 2023. gada septembrī bija 2157 jaunpienācēji, kas situāciju vēl vairāk sarežģī. Salīdzinot ar citām federālajām zemēm, Vīnei ir jānes vislielākais slogs: pamata aprūpē ir 10 864 ukraiņu bēgļi, savukārt Tirolē ir tikai 949. Tāpēc pilsēta pieprasa, lai federālā valdība, jo īpaši Iekšlietu ministrija, veic konkrētus pasākumus primārās aprūpes nodrošināšanai.
Konflikts starp pilsētu un federālo valdību
Jau tagad skaidri manāms konflikts starp Vīnes domi un Iekšlietu ministriju. Kamēr Vīne aicina slēgt atsevišķu vienošanos par bēgļu aprūpi no Ukrainas, lai nodrošinātu ierašanās centru kooperatīvu būvniecību un finansēšanu, Iekšlietu ministrija no atbildības izvairās. Tajā uzsvērts, ka risinājums ir jāmeklē starp atsevišķām valstīm. Ir vērts atzīmēt, ka netiks palielināta vienotas likmes iemaksa 190 eiro apmērā par sākotnējo aprūpi, kas, saskaņā ar Vīnes Sociālā fonda datiem, nesedz izmaksas.
Pilsētas nodomi reaģēt uz papildu izdevumiem vairāk nekā miljona eiro apmērā joprojām ir neskaidri. Bēgļu ilgstoša uzturēšanās sākotnējās aprūpes centros rada papildu izmaksas, kas netiek pienācīgi segtas. Īpaši aktuāls ir jautājums par to, kam būtu jānotiek ar jaunpienācējiem ukraiņiem no 2024. gada janvāra, un tas atstāj daudz neskaidrību.
Novatorisks risinājums, iespējams, varētu būt pilotprojekts Forarlbergā, kas ļautu ukraiņu bēgļus nākotnē tieši telefoniski novirzīt uz viņu pastāvīgo izmitināšanu. Šādas pieejas varētu atvieglot organizēšanu un izmitināšanu un atvieglot pilsētu slogu.
Telegramma un tās loma bēgļu komunikācijā
Taču platforma cīnās arī ar godīgu satura apstrādi un datu aizsardzību. Kritiķi saka, ka to izmanto arī ekstrēmistu grupu vervēšanai un propagandai, vēl vairāk rosinot sabiedrības diskusijas par tās lomu informācijas laikmetā. Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, Telegram ir turpinājusi augt popularitātē, un sagaidāms, ka tā būs arī svarīgs instruments pārvietotajām personām, lai meklētu informāciju un atbalstu.
Situācija ap bēgļiem Vīnē joprojām ir saspringta, un ir jāredz, vai nepieciešamie pasākumi un jaunās pieejas nesīs ilgstošus uzlabojumus. Skaidrs, ka šeit ir vajadzīga laba roka – gan no pilsētas, gan federālās valdības, lai pēc iespējas labāk apmierinātu bēgļu vajadzības.