Karstuma vilnis Karintijā: temperatūra paaugstinās līdz satraucošiem 38 grādiem!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Karstuma vilnis Vīnē-Unterlā: 2025. gada 3. jūlijā tika ziņots par temperatūru līdz 37,5 grādiem. Prognozes liecina par pērkona negaisu un atdzišanu.

Hitzewelle in Wien-Unterlaa: Am 3. Juli 2025 wurden Temperaturen von bis zu 37,5 Grad gemeldet. Prognosen deuten auf Gewitter und Abkühlung hin.
Karstuma vilnis Vīnē-Unterlā: 2025. gada 3. jūlijā tika ziņots par temperatūru līdz 37,5 grādiem. Prognozes liecina par pērkona negaisu un atdzišanu.

Karstuma vilnis Karintijā: temperatūra paaugstinās līdz satraucošiem 38 grādiem!

Austrijā šobrīd piedzīvojam karstuma vilni, kas ne tikai aicina pasvīst, bet arī uzstāda jaunus temperatūras rekordus. 38 grādu maksimums svīdis ceturtdien tika mērīts Sentandrē im Lavantālā Karintijā. Tas nozīmē ievērojamu sarkanā karstuma brīdinājuma līmeņa paaugstināšanos, kas tika paziņots daļās Karintijā. Arī citās pilsētās viss izskatās tikai forši: Ferlahs sasniedza 37,8 grādus, bet Vīne-Unterlā piezemējās pie 37,5 grādiem. Pat Prāterā tas bija diezgan nomācošs 36,9 grādos, un Klagenfurter Lindwurm pārspēja 46 grādu atzīmi. Savukārt Lincai bija pat 52,7 grādi, ko termometrs rādīja, tā kronis ziņots.

Vasaras temperatūra neaprobežojas tikai ar Karintiju, jo Grācā tika mērīti 38 grādi, un arī Insbruka nevar sūdzēties - tur temperatūras pakāpās līdz 35,2 grādiem, pirms vakarā iestājās ilgotais lietus. Pat tādiem reģioniem kā Eizenštate un Zalcburga bija jācīnās ar 34 un vairāk nekā 30 grādu temperatūru, savukārt Brēgencā salīdzinoši viegli izcēlās ar patīkamāku 28 grādu temperatūru. Ja skatāties uz gaidāmo nedēļas nogali, tad tuvākajās dienās būs 33 grādi. Tomēr piektdien dienvidos un austrumos iespējams pērkona negaiss, un no pirmdienas gaidāma atdzišana, ko pavadīs lietus un turpmāki pērkona negaiss.

Klimata pārmaiņas kā izraisītājs

Pašreizējās temperatūras nav tikai parasto vasaras laika apstākļu rezultāts. Saskaņā ar Copernicus klimata ziņojumu Eiropa tiek raksturota kā klimata pārmaiņu karstais punkts. 2024. gads bija siltākais reģistrētais gads, un gaisa temperatūra pārsniedza pirmsindustriālā laikmeta līmeni par vairāk nekā 1,5 grādiem. Ekstrēmi laikapstākļi turēja Eiropu sastinguši, un vismaz 44 dienas bija karstākās reģistrētās dienas. Tam ir arī globālas sekas, piemēram: ikdienas ziņas paskaidroja.

Sekas ir dramatiskas. Spēcīgs lietus Valensijā izraisīja smagus plūdus, kuros gāja bojā vairāk nekā 200 cilvēku. Ledāju kušana Alpos un rekordtemperatūra Svalbārā, kas ir par 2,5 grādiem virs vidējā līmeņa, norāda uz situācijas nopietnību. Lielākā daļa Eiropas valstu piedzīvo ilgstošus sausuma un karstuma periodus, kas var arī būtiski ietekmēt lauksaimniecisko ražošanu. 2024. gada vasarā daudzos reģionos, kur jūras virsmas temperatūra paaugstinājās virs vidējā līmeņa, notika smagi plūdi — simtiem tūkstošu cilvēku tika ietekmēti un viņiem bija nepieciešama palīdzība.

Nepieciešama rīcība

Ņemot vērā šos notikumus, ir vēl svarīgāk, lai tādas pilsētas kā Vīne ātri īstenotu pasākumus, lai pielāgotos klimata pārmaiņām. Iepriecinoši ir tas, ka 50 procenti Eiropas pilsētu izrāda apņemšanos labāk sagatavoties klimata pārmaiņu radītajām problēmām — tas ir milzīgs pieaugums, salīdzinot ar tikai 26 procentiem pirms septiņiem gadiem. Šādi pielāgošanās pasākumi ir ne tikai nepieciešami, bet arī neizbēgami, lai pasargātu nākamās paaudzes no līdzīgām ekstremālām situācijām. Pozitīvus piemērus var atrast tādās pilsētās kā Parīze vai Milāna, kuras jau spērušas pirmos soļus šajā virzienā, piemēram, līdz plkst. Spogulis ziņots.

Jāskatās, kā laikapstākļi attīstīsies tuvāko nedēļu laikā. Tomēr viens ir skaidrs: klimata pārmaiņu seku risināšana būs ļoti svarīga mūsu sabiedrībai un mūsu klimata aktīvismam.