Skolas brauciens uz mošeju: strīdi par lakata atklāšanu Vīnē!

Skolas brauciens uz mošeju: strīdi par lakata atklāšanu Vīnē!

Vīnē sajūsmu izraisa 10 gadus vecās meitenes Milas S. no GTVS Knöllgasse in Favoriten skolas apmeklējums. Kā Šodien ziņo, viņas māte Tara S. pēc skolas brauciena meitas skolas somā atklāja melnu lakatu. Mila stāsta par neseno ceļojumu, kurā klase apmeklēja mošeju, lai iemācītos lūgties. Šī pieredze Tarai bija pārsteidzoša, jo viņa vēlējās uzzināt vairāk par vizītes saturu. Kopumā aptuveni 590 skolas audzēkņi, no kuriem aptuveni 90% ir musulmaņi, piedzīvoja dažādu pieredzi, kas bieži vien ietvēra negatīvus iespaidus, piemēram, spridzināšanas draudus un draudošus komentārus.

Milai un viņas klasesbiedriem maijā bija iespēja piedalīties šajā brīvprātīgajā vizītē, kas tika organizēta kopā ar islāma reliģijas skolotāju un brīvā laika audzinātāju. Izglītības direkcija skaidri norādīja, ka vecāki tika iepriekš informēti un daži bērni pat palika skolā, bet citi devās ceļojumā. Meitenēm bija iespēja valkāt lakatu, ko dažas izdarīja pēc paša vēlēšanās, bet citas izvēlējās ne.

Galvenā uzmanība tiek pievērsta reliģiskajai izglītībai

Šis notikums rada fundamentālus jautājumus par reliģisko izglītību skolās. 4. klasēs Vīnē tiek apspriesta pasaules reliģiju tēma un skolēni tiek aicināti izveidot plakātus par dažādām ticībām. Tomēr Tarai S. ir bažas, jo viņa uzskata, ka mošejas apmeklējums nav piemērots. Viņa pieprasa, lai mācību stundās būtu arī katoļu un pareizticīgo baznīcu apmeklējumi. Savukārt izglītības direkcija jau plāno pēdējā mācību nedēļā Romas katoļu baznīcas apmeklējumu.

Islāma reliģiskās izglītības modelim, kāds tiek praktizēts Vācijā, ir liela ietekme uz musulmaņu jaunatni. Saskaņā ar Federālās pilsoniskās izglītības aģentūras datiem Vācijā ir aptuveni 580 000 musulmaņu skolēnu, un pēdējos gados viņi arvien vairāk piedalās islāma stundās. bpb.de. Mācīšana tiek uzskatīta par jaunu musulmaņu veidu, kā veidot savu identitāti un integrēties sabiedrībā.

Izaicinājumi un perspektīvas

Diskusija par musulmaņu izcelsmes skolēnu integrācijas iespējām ir sarežģīta tēma. Daži pētījumi apgalvo, ka labi strukturēta islāma reliģiskā izglītība ne tikai sniedz reliģiskās zināšanas, bet arī veicina apmaiņu starp dažādām kultūrām. Arī pētījumi par šo tēmu ir daudzveidīgi. Rakstā Pedagoģijas speciālistu portāls uzsver, ka islāma reliģiskās izglītības integrācija skolu sistēmā ir dinamiska, starpdisciplināra pētniecības tēma, kurai ir tālejoša sociāla un politiska nozīme.

Jāskatās, kā turpināsies diskusija par došanos uz mošeju Milas klasē un vai tas izraisīs plašākas diskusijas par reliģisko izglītību klasē. Šāda pieredze noteikti varētu kalpot par stimulu, lai veicinātu reliģijas izglītības dažādību skolās un veicinātu dialogu starp ticības kopienām.