Krāpnieki kustībā: vecāka gadagājuma sieviete zaudē tūkstošus viltus atbalsta zvana dēļ!

Krāpnieki kustībā: vecāka gadagājuma sieviete zaudē tūkstošus viltus atbalsta zvana dēļ!

2025. gada 26. jūnijā St. Veit an der Glan notika nekaunīgs krāpšanas gadījums, kas vēlreiz parāda ar tiešsaistes bankām un jaunām krāpšanas metodēm saistītās briesmas. Kāda 73 gadus veca sieviete kļuva par upuri tā dēvētajā “krāpšanā, kas uzdodas par uzdošanos”, kurā vaininieks uzdevās par programmatūras uzņēmuma darbinieku. Skaļi 5min.at Seniore saņēma zvanu, kurā viņai tika paziņots, ka ir uzlauzts viņas portatīvais dators.

Krāpnieka pieeja bija īpaši viltīga: sievietes klēpjdatorā parādījās draudīgi skanošs brīdinājuma ziņojums ar lūgumu nekavējoties sazināties ar "atbalsta komandu". Iebiedēta no trauksmes signāla, sieviete sastādīja norādīto tālruņa numuru. Noziedznieks tādējādi ieguva nesankcionētu piekļuvi savam klēpjdatoram un viedtālrunim. Viņš apgalvoja, ka ierīce ir inficēta ar vīrusu, un piemānīja vecāko, pieņemot, ka viņas tiešsaistes bankas lietotne ir ietekmēta.

Nozīmīgs zvans

Par laimi, sarunas beigās attiecīgā sieviete darījumus bija pārtraukusi laikus. Tomēr krāpniece vispirms ieguva piekļuvi viņas internetbankas kontam un varēja apstiprināt divus pārskaitījumus. Kopumā viņa cieta bojājumus zemo četrciparu diapazonā.

Satraucoša tendence: saskaņā ar pētījumu, ko veica tagesschau.de Līdz pat 80 procentiem krāpšanas gadījumu internetbankā bankas nesaņem kompensāciju. Tāpēc patērētāju tiesību aizstāvji un valdības uzraugi aicina veikt steidzamus pasākumus, lai labāk aizsargātu klientus. Varas iestādes ir nobažījušās par pieaugošo šādu krāpniecību skaitu, ko veicina mākslīgā intelekta un sarežģītu sociālās inženierijas paņēmienu izmantošana.

Tiesiskā situācija un patērētāju aizsardzība

Eksperti arī kritizē ES Maksājumu pakalpojumu direktīvas PSD2 ieviešanu, kas nenodrošina pietiekamu drošību patērētājiem. Saskaņā ar PSD2 banka ir atbildīga par summu 150 eiro vai vairāk, ja vien klients nav rīkojies ar rupju neuzmanību. Tomēr advokāts Nuriye Yildirim apgalvo, ka daudzos gadījumos, tāpat kā sievietei no Sentveitas, rupjas nolaidības nebija. Atbildības režīma korekcijas drīzumā varētu tikt pārregulētas jaunajās PSD3 un PSR direktīvās, kas varētu būtiski stiprināt patērētāju aizsardzību.

Agrāk ir bijuši vairāki tiesu spriedumi, kas līdzīgos krāpšanas gadījumos bankām prasīja atlīdzināt daļu no zaudējumiem, pat ja kontu īpašnieki bijuši rupji nolaidīgi. Piemērs no Darmštates apgabaltiesas sprieduma liecina, ka arī šādā gadījumā banka tika saukta pie atbildības par neautorizētiem maksājumiem virs 6700 eiro. Šiem spriedumiem varētu būt liela nozīme, ja vecāka gadagājuma kundzes lieta nonāks tiesā.

Incidents St. Veit an der Glan atgādina, cik svarīgi ir būt skeptiskiem un rīkoties piesardzīgi, saņemot nelūgtus zvanus, jo krāpnieki vienmēr ātrāk piespiež roku uz pulsa. Esiet modrs un uzziniet par drošām banku datu apstrādes metodēm. Šeit varat atrast papildu padomus profilaksei test.de, kur tika apkopota svarīga informācija par aizsardzību pret krāpniekiem.