Vīne cīnās ar viespacientiem: 610 miljoni eiro papildu izmaksās 2024. gadā!

Vīne cīnās ar viespacientiem: 610 miljoni eiro papildu izmaksās 2024. gadā!

Pilsētas valdībā diskusijas par veselības aprūpi Vīnē kļūst arvien asākas. Mērs Maikls Ludvigs un pilsētas veselības padomnieks Pīters Hakers (abi SPÖ) ir stingri apņēmušies ieviest atsevišķus gaidīšanas sarakstus pacientiem no Vīnes un citām federālajām zemēm. Šis pasākums ir paredzēts, lai palīdzētu samazināt pieaugošo spiedienu uz Vīnes slimnīcām, jo ​​īpaši tāpēc, ka Vīnē ārstē vairāk nekā 40 procentus no visiem viespacientiem Austrijā, no kuriem 80 procenti nāk no Lejasaustrijas un 12 procenti no Burgenlandes. Mērķis: ātrāks ārstēšanas laiks Vīnes pacientiem.

Centrālā problēma ir paziņotais budžeta deficīts 610 miljonu eiro apmērā, ar ko Vīnei būs jātiek galā 2024. gadā. Tās ir papildu izmaksas, kas rodas papildus finansiālās kompensācijas maksājumiem viespacientiem. Spiediens uz Vīnes pilsētas valdību pieaug, īpaši pēc tam, kad šogad ietvarnosacījumi viespacientu skaita samazināšanai slimnīcās kļuva vēl stingrāki. Saskaņā ar informāciju, ka Standarts Vīnes pilsētas valdība pirms trim gadiem nolēma būtiski samazināt viespacientu īpatsvaru, lai paaugstinātu Vīnes pacientu aprūpes kvalitāti.

Gaidīšanas laiki un kvalificētu darbinieku trūkums

Šīs politikas sekas nevar nepamanīt. Vīnē palielinās gaidīšanas laiks uz svarīgām operācijām, palielinot pacientu bažas. Vienam pacientam uz smadzeņu aneirismas operāciju bija jāgaida vesels gads, un tikšanās vairākas reizes tika atlikta. Tas norāda uz grūtībām, ar kurām pilsēta pašlaik saskaras, jo trūkst kvalificētu darbinieku medicīnas māsu jomā. Pilsētai ir jābūt labā rokā, meklējot īstermiņa risinājumus šīm vajadzībām.

Bažas nav tikai lokālas. Prese ziņo, ka līdzīgas problēmas rodas arī citās federālajās zemēs, piemēram, Zalcburgā. Līdz ar to ir nepieciešama cieša sadarbība starp Vīni, Lejasaustriju un Burgenlandi, lai rastu visaptverošu risinājumu. Tāpēc Ludvigs ierosina “Austrumu aprūpes reģionu”, kas varētu atcelt federālo zemju robežas stacionārā aprūpē. Šāds modelis varētu darboties ne tikai reģionam, bet arī kā paraugs visai Austrijai.

Juridiskie izaicinājumi un nākotnes perspektīvas

Tomēr pastāv juridiskas bažas: juristi skaidri norāda, ka pacientu diskriminācija viņu dzīvesvietas dēļ nav pieļaujama. Tas nozīmē, ka pilsētas valdībai ir jānodrošina, lai tās ieceru īstenošana nesastaptos ar juridiskiem šķēršļiem. Vienlaikus ir jautājumi par aktuālajām norisēm veselības sistēmā, jo vienota finansēšanas un organizatoriskā pieeja starp iesaistītajām federālajām zemēm varētu arī izbeigt strīdus par resursiem un naudu.

Noslēgumā var teikt, ka Austrijas veselības aprūpes sistēmas federālistiskā struktūra apgrūtina efektīvu sadarbību. Lai gan pandēmija ir parādījusi, ka ir iespējamas ciešākas sadarbības formas, atliek vien redzēt, kā Vīnes pilsēta tiks galā ar šiem izaicinājumiem. Ir vajadzīga gatavība veikt reformas un uz nākotni vērsta pieeja, lai pacienti varētu gūt labumu no uzlabotas veselības aprūpes ne tikai austrumos, bet arī visā valstī.