Sarkanais brīdinājums: Ukraina cīnās par savu kodoliekārtu drošību!
Pašreizējie brīdinājumi par kodoldrošību Ukrainā: Krievijas uzbrukumi apdraud kodolobjektus, tostarp Černobiļu un Zaporožži.

Sarkanais brīdinājums: Ukraina cīnās par savu kodoliekārtu drošību!
Ukrainā pieaug bažas par kodoliekārtu drošību, jo pār valsti karājas Krievijas agresijas ēna. Pašreizējās ziņas liecina, ka Krievijas uzbrukumi arvien vairāk apdraud atomelektrostaciju stabilitāti. Īpaši dramatiski tas ir Černobiļas atomelektrostacijā, kur uz īsu brīdi tika pārtraukta strāva, veicot uzlidojumu apakšstacijā Slavutičā. Ukraina joprojām ir ļoti atkarīga no kodolenerģijas, un situācija ir saspīlēta, jo kopš 2022. gada Krievijas kontrolē esošā Zaporožžas atomelektrostacija ir atvienota no elektrotīkla. Dzesēšanu pašlaik nodrošina tikai dīzeļģeneratori, lai gan saskaņā ar Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) datiem degviela pietiks apmēram desmit dienas, kā [T-Online.de](https://www.t-online.de/nachrichten/ukraine/id_100934816/ukraine-krieg-iaea-noch-diesel-tage-fuer-zwei.htmlssch.w.
IAEA rūpīgi uzrauga situāciju Zaporožje, Eiropas lielākajā atomelektrostacijā ar sešiem reaktoriem, un citos Ukrainas objektos. Rafaela Grosi vadībā IAEA eksperti brīdina par reāliem un pastāvīgiem draudiem kodoldrošībai, ko rada Krievijas uzbrukumi. Grosi ir paziņojis, ka regulāras vietas apmeklējumi ir būtiski, lai novērstu iespējamu kodolavāriju. Saskaņā ar informāciju vietnē Tagesschau.de viņš ziņoja par intensīvākajām uzlidojumu trauksmes signāliem kopš 2022. gada beigām, kad ekspertu komandām bija jādodas uz patversmēm līdz pat trīs reizēm.
Krievijas agresijas ietekme
Daudzu Eiropas valstu vadītāji Krievijas radītos draudus uzskata par nopietnu apdraudējumu. Francijas prezidents Emanuels Makrons uzsvēris, ka Krievija rada strukturālus draudus Eiropai ne tikai ar militāriem uzbrukumiem, bet arī ar kiberuzbrukumiem un manipulācijām ar sabiedrisko domu. "Nekas nav izslēgts," Makrons sacīja par iespējamiem militāriem konfliktiem, norādot uz nestabilo situāciju, ko vēl vairāk veicina Krievijas provokācijas.
G7 samitā tiek apsvērti pasākumi, lai apturētu Krievijas finanšu plūsmu, īpaši ar naftas pārdošanu. Lielākai Krievijas naftas pircēju uzraudzībai vajadzētu palīdzēt apgrūtināt kara finansēšanu. Tas liecina, ka starptautiskā sabiedrība vēlas palielināt spiedienu uz Krieviju.
Pašreizējie notikumi
Pašreizējie pasākumi un satraucošā situācija Ukrainas kodoliekārtās atspoguļo trauslos apstākļus, ar kuriem Ukraina pašlaik saskaras. Prezidents Volodimirs Zeļenskis pauda bažas un raksturoja Krievijas plānus atsākt Zaporožžas atomelektrostaciju bez Ukrainas kā absurdus un bīstamus. Viņš aicina objektā pilnībā piedalīties SAEA, lai nodrošinātu drošību.
Ukraina apmierina vairāk nekā pusi vajadzīgās elektroenerģijas ar kodolenerģiju, un nepārtrauktie uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai liecina, ka Krievijas armija cenšas destabilizēt Ukrainas elektroenerģijas piegādi. SAEA ir galvenā loma Ukrainas atomelektrostaciju drošības nodrošināšanā un situācijas stabilizācijā, kamēr pasaule vērīgi raugās uz turpmāko notikumu attīstību. Saskaņā ar [RadioLippe.de] novērtējumu (https://www.radiolippe.de/nachrichten/nrw-und-die-welt/kiew-wien-sorge-um-sicherheit-der-ukrainischen-atomanlagen.html) pastāv kodolincidenta risks, un starptautiskajai politiskajai sabiedrībai ir jārīkojas ātri un izlēmīgi, lai novērstu kaut ko sliktāku.