Austrijas federālā armija plāno ieguldīt miljardus bezpilota lidaparātos!

Austrijas federālā armija plāno ieguldīt miljardus bezpilota lidaparātos!

Kurp dodas Austrijas bruņotie spēki? Daudzi cilvēki uzdod sev šo jautājumu, jo īpaši ņemot vērā apjomīgās investīcijas nākamajos gados. No 2022. līdz 2024. gadam iekārtām paredzēti 3,4 miljardi eiro, bet 2024. gadam tiks pievienoti vēl 1,7 miljardi eiro. Bet kur šajā spēlē ir vietējā rūpniecība?

Valdība ir noteikusi taupības aizliegumu valsts aizsardzībā; tā ir vienīgā valsts aģentūra, kurā eiro samazinājumi netiks veikti. Tomēr iekšzemes ekonomika tiek atstāta malā, kad runa ir par lieliem pasūtījumiem. Pilniem 60 procentiem no pievienotās vērtības vajadzētu palikt valstī, bet īpaši maziem divējāda lietojuma ražotājiem ir mazas izredzes piedalīties iepirkumā. Federālās armijas iepirkumi lielā mērā koncentrējas uz starptautiskiem pakalpojumu sniedzējiem.

Iepērk lielus zīmolus un starptautiskus ražotājus

Piemēram, no Izraēlas ražotāja Elbit Systems tika pasūtīti 315 droni Magni-X. Šie droni maksā 8,48 miljonus eiro un ir aprīkoti ar uzlabotām nakts redzamības kamerām un AI programmatūru. Arī iekārtu apkope paliek ražotāja pārziņā. Aizsardzības ministrija ārvalstu iepirkumus saista ar produkcijas kvalitāti un tādējādi lēmumus pamato. Taču daudz vairāk nozare varētu gūt labumu no pašmāju uzņēmumiem.

Šķelšanās starp aizsardzības un ekonomikas ministrijām, kuras ir atbildīgas par rūpniecisko sadarbību, rada spriedzi. Kamēr darba grupa “Rūpnieciskā sadarbība” cenšas līdz gada beigām izstrādāt skaidrus prettirdzniecības noteikumus, vietējā nozare velti gaida atsauksmes. Līdz šim nav bijuši līgumi, kuros būtu iesaistīti vietējie uzņēmumi. Pagājušajā gadā bruņotie spēki parakstīja līgumu par četrām transporta lidmašīnām bez jebkādiem pretdarījumiem - vēl viens novārtā atstātās iekšzemes ekonomikas piemērs.

Kontratirdzniecība un tās izaicinājumi

Austrijā diskusija par pretdarījumu ir jūtīga pēc Eurofighter afēras, kas gadiem ilgi negatīvi ietekmējusi iepirkumu procesu. Lai gan prettirdzniecība ir starptautiski izplatīta prakse un netiek diskreditēta, šeit valda liela nenoteiktība. Manfreds Esletzbichlers no Wolf Theiss norāda, ka steidzami nepieciešami skaidri kritēriji un caurskatāms process, lai vecie skandāli neatkārtotos. Philipp J. Marboe, arī no Wolf Theiss, ir optimistisks un sagaida, ka drīzumā iepirkumu plānā atkal tiks iekļauta kontratirdzniecība.

Darba grupai, kurā ir pārstāvji no Ekonomikas ministrijas un Industriālās asociācijas, uzdots izvērtēt alternatīvas un izveidot skaidras vadlīnijas. Paul Frühwirth, AIA rīkotājdirektors, atzīmē, cik svarīgi ir dot vietējiem uzņēmumiem iespēju gūt labumu no šādiem darījumiem. Vienkārši ieteicams ciešāk sadarboties ar Eiropas ražotājiem, lai mazinātu atkarību no ASV un veicinātu viņu pašu ražošanas jaudas.

Uz šī fona arī Federālā armija nākotnē vēlas aktīvi darboties pēc savas iniciatīvas. Viņi izmanto “dari pats” pieeju un jau ir izstrādājuši tādus bezpilota lidaparātu prototipus kā “Flip”, “Maya the Bee” un “Puck”. Tomēr tie nav paredzēti ražošanai, bet gan kalpo tikai kā mācību modeļi.

Situācija joprojām ir saspringta. Kamēr virmo ārpolitiskais saspīlējums un starptautiskās militārās tehnikas iepirkumi, nesen Simmeringā notika demonstrācija pret karu un bruņošanās sacensībām, kuru gan apmeklēja tikai daži interesenti. Kas notiks tālāk, tas ir redzams.

Izaicinājumi ir lieli, laika ir maz. Vai izmantosim iespēju nākotnē popularizēt vietējo zinātību, vai arī turpināsim pieturēties pie lieliem vārdiem starptautiskajā arēnā? Nākamie mēneši varētu būt izšķiroši, lai noteiktu, vai vietējai aizsardzības nozarei turpmāk veiksies.

Tiem, kas vēlas iedziļināties tēmā, ziņojumi no profilu, Ekonomikas ziņas un Industriālais žurnāls aizraujošas atziņas un aktuāla informācija.