Klimata pārmaiņu streiki: Austrija ziņo par rekordlielu vasaru un miljoniem postījumu!

Klimata pārmaiņu streiki: Austrija ziņo par rekordlielu vasaru un miljoniem postījumu!

Vīnē un apkārtējos reģionos karstuma vilnis rit pilnā sparā. Lai gan 2023. gada maijs gandrīz neatgādināja vasaras sapņus ar daudz lietus un vēsu temperatūru, jūnijs piedzīvoja īstu temperatūras vētru un bija trešais visu laiku siltākais jūnijs Austrijā. Šie ekstremālie laikapstākļi liecina ne tikai par pašreizējām klimata pārmaiņām, bet arī liecina par tādiem nākotnes izaicinājumiem kā kurjers ziņots.

Eiropas saimnieki nav vieni ar šiem ārkārtējiem laikapstākļiem. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras (EVA) datiem, ekonomiskie zaudējumi, ko radījuši laikapstākļi 38 Eiropas valstīs, 2023. gadā sasniegs vairāk nekā 45 miljardus eiro. Pēdējos gados zaudējumi ir bijuši vēl lielāki, un kopš 1980. gada Eiropā tie ir pārsnieguši 790 miljardus eiro. Plūdu, vētru, vēja un krusas radītie postījumi ir vieni no galvenajiem finansiālo zaudējumu cēloņiem, savukārt apdrošināšanas tēma bieži tiek atstāta novārtā. Daudzi zaudējumi nav apdrošināti un tāpēc aug straujāk nekā apdrošinātie zaudējumi, piemēram, EEZ nosaka.

Ekonomiskā ietekme un klimata pārmaiņas

Arī cilvēku veselība ir apdraudēta. Laikā no 1980. līdz 2023. gadam lielāko daļu nāves gadījumu izraisīja karstuma viļņi, sausums un meža ugunsgrēki. Tomēr jāatzīmē, ka daudzus nāves cēloņus nevar tieši saistīt ar karstumu, kas apgrūtina novērtēšanu. Kā apraksta EVA, klimata pārmaiņām ir tālejošas sekas uz ekosistēmām, ekonomiku, veselību un vispārējo labklājību Eiropā.

Turklāt ekstrēmi laikapstākļi kļūst arvien biežāki un atkal radījuši postošus postījumus ne tikai Austrijā, bet arī Vācijā. Jūnijs ir taustāms piemērs šai ārkārtējai laikapstākļu situācijai. Karstuma viļņi un stiprs lietus vairs nav izņēmums, bet gan likums. Šeit rodas jautājums: cik labi mēs esam gatavi šādiem ekstremāliem laikapstākļiem? The WWF norāda, ka ar klimatu saistīti ārkārtēji laikapstākļi ne tikai kļūst arvien biežāki, bet arī to intensitāte un biežums nepārtraukti palielinās.

Lai novērstu klimata krīzes saasināšanos, ir svarīgi veikt proaktīvus pasākumus. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojums steidzami brīdina, ka cilvēki ir galvenais klimata pārmaiņu cēlonis. Krasi nesamazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, piekrastes plūdi, kas iepriekš notika tikai reizi 100 gados, nākotnē varētu kļūt par ikgadēju realitāti.

Nākotnes perspektīvas

Prognozes nav gluži rožainas: kopumā Vidusjūras reģioni ir visvairāk skarti, un tiem ir jārēķinās ar lielāku kaitējumu no klimata izraisītiem ārkārtējiem laikapstākļiem. Darba kārtībā ir arī veselības riski, ko rada klimata izraisītas slimības, kā arī vienmērīgs traumu un infekciju skaita pieaugums. EVA uzsver nepieciešamību labāk koordinēt dažādas klimata aizsardzības politikas un paātrināt ES pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas īstenošanu.

Ņemot vērā šo sarežģīto situāciju, ir pienācis laiks ne tikai runāt par klimata pārmaiņu radītajām briesmām, bet arī aktīvi rīkoties. Neatkarīgi no tā, vai paplašinot atjaunojamo enerģiju vai izstrādājot labākas pielāgošanās stratēģijas – ikviens pasākums, lai cik mazs tas būtu, var palīdzēt mazināt nākotnes vētras un to postošās sekas.