Sarkanā pastaiga: Antifa sāk cīņu pret fašismu Vīnē!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Raksts izgaismo vēsturisko antifašistisko akciju Austrijā, tās izcelsmi, nozīmīgus notikumus un pretošanos fašismam.

Der Artikel beleuchtet die historische Antifaschistische Aktion in Österreich, deren Ursprünge, bedeutende Ereignisse und den Widerstand gegen den Faschismus.
Raksts izgaismo vēsturisko antifašistisko akciju Austrijā, tās izcelsmi, nozīmīgus notikumus un pretošanos fašismam.

Sarkanā pastaiga: Antifa sāk cīņu pret fašismu Vīnē!

2025. gada 4. novembrī Vīne atskatīsies uz notikumiem bagātu antifašistu darbību vēsturi, kuras saknes meklējamas pagājušā gadsimta 30. gados. “Antifa”, kā to bieži sauc mūsdienās, nesākās kā formalizēta organizācija, bet gan izauga no politiskās prakses, kas reaģēja uz fašisma draudiem. 1932. gada maijā Vācijas Komunistiskā partija (KPD) uzsāka “Antifašistisko akciju” — modeli, ko vēlāk pārņēma Austrijas Komunistiskā partija (KPÖ), lai izveidotu plašu strādnieku fronti pret fašismu, piemēram, junge Pasaule.

Antifašistu aktivitātes maksimums Austrijā tika sasniegts 1932. gada 4. septembrī, kad Engelmaņa arēnā pulcējās ap 10 000 antifašistu, lai nepieļautu Ādolfa Hitlera parādīšanos Vīnē. Tas nebija bez riska, jo šo periodu iezīmēja vardarbīgas politisko grupu sadursmes. Neskatoties uz oficiālajiem aizliegumiem, KPÖ mobilizēja savus atbalstītājus ar skrejlapu un partijas laikraksta “Die Rote Fahne” starpniecību. Lai gan Austrijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (SDAP) nebija oficiāli iesaistīta, daudzi tās atbalstītāji pievienojās protestam, ziņo wikipedia.

Antifa kā atbilde uz politisko ekstrēmismu

Antifašistiskās darbības ietekmi šajā laikā nevajadzētu novērtēt par zemu. Vīnes pavalsts vēlēšanās 1932. gada aprīlī NSDAP sasniedza 17,4 procentus — tas bija satraucošs signāls tā laika politiskajai ainavai. KPÖ aicināja visas strādnieku šķiras nostāties kopā pret fašismu. Īpaši pārsteidzošs bija 1932. gada 18. septembris, kad NSDAP plānoja nomaiņas pasākumu Džozefa Gebelsa vadībā un parādi paramilitāro vienību pavadībā. Atbildot uz to, KPÖ aicināja veikt “sarkano pastaigu”, lai izjauktu nacistu gājienu, kas izraisīja vardarbīgas sadursmes ar apsardzi, kā junge Welt-bummel.

Antifašistiskās akcijas bukletā šis mītiņš tika raksturots kā “pirmais akts” cīņā pret fašismu un policijas teroru. Šis masu mobilizācijas veids izrādījās efektīvs, un valdība tajā laikā bija spiesta atcelt Hitlera plānoto vizīti Vīnē, kas nozīmēja milzīgu sejas zaudēšanu gan NSDAP, gan valdībai. “Hitlera diena” Vīnē izkrita.

Ilgtermiņa ietekme un mūsdienu paralēles

KPÖ un tās atbalstītāji ne tikai mēģināja apturēt Hitleru ar organizatorisku spēku, bet arī uzturēja pašaizsardzības tīklu, kas nodrošināja aizsardzību nacistu mērķa grupām, un šī stratēģija turpinās līdz pat šai dienai. Antifašistu nedēļa, kas pēc tam tika dibināta 1932. gadā, bija KPÖ atbilde uz NSDAP Gau partijas konferenci — nepārprotami politizētu pretpasākumu. Šī akcija un visa antifašistiskā kustība Austrijā būtiski aizsākās ar 1932. gada 4. septembra mobilizāciju, kas retrospektīvā tiek uzskatīta par organizētās antifašistiskās pretestības sākumu.

Antifas vēsture Austrijā liecina, ka cīņa pret fašismu nebeidzas vienkārši vēstures grāmatās, bet joprojām ir dzīva un nepieciešama politiskā iesaistīšanās forma, kurai joprojām ir būtiskas paralēles ar mūsdienu protestiem un kustībām. Šo attīstību var aplūkot arī plašākā kontekstā ar Antifascist Action Eiropā, kam bija svarīga loma dažādos vēstures posmos, kā skaidro wikipedia.