Skolas krīze: direktors brīdina par briesmām mūsu bērniem!

Skolas krīze: direktors brīdina par briesmām mūsu bērniem!

Jauktā mācību gadā daudzas izglītības iestādes saskaras ar lieliem izaicinājumiem. Vīnes Floridsdorfas Franča Jonasa Eiropas skolas direktors Kristians Klārs izdevis jaunu grāmatu par šīm tēmām. Virsraksts "Kā glābt mūsu bērnu nākotni?" viņš pievēršas pašreizējām problēmām, kas skar skolas. Viņš jau iepriekš bija rakstījis savā darbā "Kas notiek mūsu skolās?" ziņoja par vardarbību un radikalizāciju klasē. Jaunais sējums īpaši pievēršas vācu valodas deficītam un pieaugošajam “kultūras karam” klasē, ko veicina lielais jaunieceļojušo skolēnu skaits, kuri, uzsākot skolas gaitas, bieži vien tik tikko prot runāt vācu valodā.

Savā grāmatā Klārs apraksta daudzus atgadījumus no savu skolēnu ikdienas skolas dzīves, tostarp vardarbību un necieņu no vecāku puses pret skolotājiem. Šķiet, ka šīs problēmas ir saistītas ar pieaugošo migrācijas skaitu. Izglītības pētījumi liecina, ka liels skaits nesen imigrējušo ģimeņu — tendence, kas turpinās kopš konfliktiem krīzes reģionos, piemēram, Dienvidslāvijas kara deviņdesmitajos gados — skolās rada papildu slogu esošajai sistēmai. Uz šī fona nereti tiek aktualizēts jautājums, kā šos bērnus un jauniešus var sekmīgi integrēt izglītības sistēmā, ja daži no viņiem tiek izmitināti skolā tikai mēnešus pēc ierašanās.

Integrācijas un izglītības izaicinājumi

Klārs īpašu uzmanību pievērš arī apstākļiem, kādos daudzi skolēni sāk savas skolas gaitas. Migrantu bērni bieži tiek norīkoti vidusskolās un bieži vien viņus atstāj bez kvalifikācijas – situācija, ko turpina neadekvāta integrācija. Saskaņā ar Federālās pilsoniskās izglītības aģentūras datiem 2022./2023.mācību gadā Vācijā aptuveni 1,6 miljoniem skolēnu ir ārvalstu pilsonība, kas atbilst 18 procentu pieaugumam salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Klārs arī kritizē skolās iesakņojušos tā saukto jauniešu valodu un nonāk pie ievērojama secinājuma, ka ne tikai migrantu bērni, bet arī austriešu skolēni bieži lieto tikai īsus teikumus. Šī attīstība padara mācīšanos vēl grūtāku. Tomēr viņa skolā ir arī pozitīvi veiksmīgas integrācijas piemēri, kas ļauj cerēt uz risinājumiem.

Prasības un risinājumi

Kas būs tālāk? Klārs aicina skolotājus un skolas vadību uz izlēmīgu rīcību. Viņš ierosina izveidot īpašas klases “sistēmu lauzējiem” – skolēniem, kuriem ir grūti integrēties, un cer uz agrāku obligātās izglītības ieviešanu, izmantojot “pamatklasi” pirms sākumskolas. Tādā veidā valodas deficītu varētu novērst agrīnā stadijā. Vēl viens pasākums, ko viņš pievērš, ir nepieciešamība pēc reliģijas neitrālām skolām, kurās nav izveidotas lūgšanu telpas un kur mācību programma nav pielāgota islāma vajadzībām.

Režisors pauž optimismu, ka, neskatoties uz daudzajiem satraucošajiem ziņojumiem, pozitīvas pārmaiņas ir iespējamas, ja sāksim laikus un apzināmies izaicinājumu sarežģītību. Tas ne tikai izgaismo problēmu, bet arī piedāvā dažādus risinājumus tādām tēmām kā dzimumaudzināšana un dzimumidentitāte, lai veicinātu holistisku izglītību.

Grāmata daļēji tiek uztverta kā politiski polemiska, taču tajā ietvertie ieteikumi izglītības situācijas uzlabošanai ir steidzami nepieciešami. Klars parāda, ka skolas ir ne tikai mācību iestādes, bet arī integrācijas vietas. Pašreizējie notikumi sabiedrībā, tostarp arvien lielāka pāreja uz pareizo un mazāk tolerantu attieksmi, ietekmē arī skolu pasauli un rada īpašas problēmas skolotājiem un skolēniem.