Apšaude skolā Grācā: viltus ziņas un panika sociālajos medijos!

Apšaude skolā Grācā: viltus ziņas un panika sociālajos medijos!

Traģiska apšaude Grācā izraisa šausminošas reakcijas un rada jautājumus par viltus ziņu izplatību. Otrdienas rītā pulksten 10 kāds 22 gadus vecs bijušais students iebruka BORG un atklāja uguni divās klasēs, tostarp savā bijušajā. Līdz šim ziņots par desmit nāves gadījumiem, bet vēl 12 cilvēki, tostarp vismaz divi kritiskā stāvoklī, tiek ārstēti slimnīcās. Tiek ziņots, ka bruņotais vīrietis pēc nozieguma atņēma sev dzīvību tualetē, lai gan precīzs viņa darbību fons joprojām nav skaidrs. Skolas psiholoģijas eksperts uzskata iebiedēšanu kā iespējamu motīvu.

Sociālajos tīklos šobrīd klīst daudz nepatiesas informācijas. Tiek kopīgots konkrēts video, kurā redzams arābu izsaukums "Allahu Akbar", taču tam nav nekāda sakara ar trakošanu. Tas uzņemts vakarā pēc nozieguma, un tajā redzami attēli no cita incidenta: apšaude Vīnes Floridsdorfas rajonā, kas notika maija beigās. Izplatās arī paša nozieguma kadri, lai gan tiek nepatiesi apgalvots, ka runa ir par apšaudi Grācā. Šāda dezinformācija krīzes situācijās var būt ārkārtīgi kaitīga, kā norāda Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra.

Izturība pret nepatiesiem ziņojumiem

Apjukumu ap notikumiem vēl vairāk saasina attēli, kuros redzams ASV pilsonis Sems Haids. Lai gan tajos ir redzama labi zināma interneta mānīšana, tie ir nepareizi izplatīti kā uzbrucēja fotoattēli. Šādi pārpratumi nav nekas jauns; Sems Haids jau agrāk ir bijis saistīts ar citiem incidentiem, akcentējot problēmu par neprecīzu informāciju sociālajos medijos.

Speciālisti viltus ziņu izplatību uzskata par satraucošu. Sociālajos medijos klīst ne tikai nepatiesi ziņojumi, bet arī mērķtiecīga dezinformācija, kas tiek apzināti izplatīta, lai ietekmētu viedokļus vai izraisītu bailes. Empīriskie pētījumi liecina, ka, lai gan mazāk nekā 1% satura tiek uzskatīts par viltus ziņām, noteiktās aprindās tās bieži tiek patērētas intensīvi. Šeit izšķiroša nozīme ir uzticībai politiskajām un mediju institūcijām, jo ​​zemā uzticēšanās palielina uzņēmību pret nepatiesiem ziņojumiem.

Ko jūs varat darīt?

Ir dažādas pieejas viltus ziņu apkarošanai: faktu pārbaude, izpratnes veidošanas pasākumi un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšana ir dažas no vissvarīgākajām stratēģijām. Īpaši krīzes laikā ir svarīgi kritiski apšaubīt, kura informācija patiešām ir uzticama. Mediju lietotprasme ir ne tikai jāmāca, bet arī aktīvi jāveicina, lai saglabātu uzticību cienījamiem avotiem un līdz minimumam samazinātu nepatiesas informācijas izplatību. Grācas piemērs vēlreiz parāda, cik svarīgi ir orientēties sarežģītajā mediju vidē un rīkoties atbildīgi.

Mēs iesakām būt īpaši uzmanīgiem un izmantot informāciju, kas balstīta uz pārbaudītiem avotiem. Apšaude Grācā ir traģisks atgādinājums, ka aiz katra virsraksta stāv īsti cilvēki.

Lai iegūtu papildinformāciju, skatiet rakstus no Express, Šodien un bpb.de.