19 gadus vecs jaunietis arestēts, kad apsmidzināja vagonu – nošauts no policijas pistoles!

19 gadus vecs jaunietis arestēts, kad apsmidzināja vagonu – nošauts no policijas pistoles!

Pagājušās svētdienas pēcpusdienā ažiotāžu izraisīja incidents dzelzceļa stacijas teritorijā Floridsdorfā. 19 gadus vecu Čehijas pilsoni apsargs pieķēra apsmidzinot vilciena vagonus. Nekavējoties tika informēta policija, kas vīrieti atrada darbībā. Bet jaunais smidzināšanas mākslinieks aizbēga, kamēr policists drošības nolūkos raidīja tukšu šāvienu zemē. Par laimi, cietušo un īpašuma bojājumu nav. Tomēr plašās meklēšanas laikā varasiestādēm neizdevās atrast aizdomās turamo, un sākotnēji šķita, ka lieta beigusies.

Taču divas stundas pēc pirmā incidenta apsardzes darbinieki ziņoja par vēl vienu vīrieša novērošanu tajā pašā vietā. Rajona spēki un policijas suņu nodaļas darbinieki nekavējoties sāka meklēšanu un beidzot varēja uz laiku aizturēt 19 gadus veco jaunieti Strebersdorfas dzelzceļa stacijas rajonā. Pārbaudes laikā uz viņa rokām tika konstatētas pamanāmas krāsas paliekas, kas apliecināja viņa grafiti aktivitātes. Pēc Vīnes prokuratūras rīkojuma par vīrieti tika ziņots brīvībā, kas sabiedrībā radīja daudz jautājumu.

Grafiti: māksla vai vandālisms?

Šis incidents rada pamatjautājumu: vai grafiti ir māksla vai vandālisms? Šīs debates ir karstas gadiem ilgi. Lai gan daži uzskata, ka grafiti ir radoša izpausmes forma un jauniešu kultūras sastāvdaļa, citi uzskata, ka tas tikai kaitē īpašumam. Laikraksts Süddeutsche ziņo par līdzīgu gadījumu Minhenē, kur 37 gadus vecs vīrietis tika arestēts, apsmidzinot krogu. Pat pēc aresta viņš vēlējās turpināt būt radošs un jautāja, vai varētu strādāt ar ūdenī šķīstošu pildspalvu. Šādi incidenti liecina, ka entuziasms par grafiti bieži noved pie kriminālvajāšanas.

Akadēmiskajās diskusijās grafiti bieži tiek uzskatīta par vizuālās mākslas veidu, kas var arī nodot sociālu un politisku vēstījumu. Viena analīze liecina, ka grafiti var kultūras ziņā uzlabot pilsētvidi, ja tas tiek darīts saskaņā ar tiesisko regulējumu. Raksts izceļ dažādas perspektīvas un nonāk pie secinājuma, ka grafiti ir gan pozitīva, gan negatīva ietekme uz psihi. Lai gan daži izceļ šīs mākslas formas radošumu un individualitāti, citi uzskata, ka tās likvidēšana ir dārgs izaicinājums pilsētām.

Grafiti sociālā loma

Neskatoties uz dažādajiem uzskatiem, ir skaidrs, ka grafiti pilsēttelpās ir liela nozīme. Tā piedāvā atstumtām grupām balsi un nodrošina demokrātiskas mākslas veidu. Daudzas pilsētas pat ir atzinušas, ka grafiti, ja to dara likumīgi, var būt daļa no kultūras mantojuma. Ielu mākslas festivāli mūsdienās ir ļoti populāri un ir ļoti populāri. Diskusija par grafiti kā mākslas veida sociālo atpazīstamību joprojām ir sarežģīta un daudzslāņaina.

19 gadus vecā jaunieša gadījums Floridsdorfā var ne tikai radīt juridiskas sekas jaunietim, bet arī vēl vairāk ietekmēt sabiedrības uztveri par grafiti. Atliek vien redzēt, vai Vīnes pilsēta nākotnē vairāk iesaistīsies grafiti legālajā praksē. Līdz tam turpināsies debates par mākslu un vandālismu – skaidra risinājuma nav.