Cīņa par Donavas palienēm: vai Lobautunels kļūs par realitāti?

Cīņa par Donavas palienēm: vai Lobautunels kļūs par realitāti?

Pēdējos gados ir bijušas atkārtotas diskusijas par transporta infrastruktūru Vīnē, īpaši par plānoto Lobau tuneļa būvniecību. Zinātnes un vides forums (FWU) jau 40 gadus ir apņēmies aizsargāt Donavas palienes, kas ir viena no pēdējām neskartajām dabas teritorijām pilsētā. FWU tika dibināta, lai aizsargātu Donavas palienes no Hainburgas spēkstacijas iznīcināšanas. Donauauenas nacionālā parka plānošanas direktors Reinholds Kristiāns atbalsta cīņu pret draudiem, ko rada jaunais tunelis, kura 8,3 kilometri var radīt ievērojamu slodzi dabai.

SPÖ transporta ministrs Pīters Hanke atbalsta automaģistrāles būvniecību, savukārt toreizējais vides pilsētas padomnieks Maikls Heupls pauda bažas sava pilnvaru termiņa laikā. Tā ir dilemma: lai gan Hanke paļaujas uz pētījumu, kas saista S1 būvniecību ar dzīves kvalitātes uzlabošanu un uzņēmuma atrašanās vietas nodrošināšanu, zinātnieki no FWU un TU Vīnes liecina, ka ir arī pretēji rezultāti.

Argumenti no abām pusēm

Zīmīgi, ka infrastruktūras ekonomista Maikla Getznera pētījums liecina, ka tikai 50% pētījumu liecina par izmērāmu produktivitātes pieaugumu ceļu būves dēļ. 30% neuzrāda pieaugumu un 20% pat ziņo par pasliktināšanos. Getzners uzsver, ka investīcijām tādās jomās kā veselība, pētniecība, digitalizācija, kultūra vai klimata aizsardzība bieži vien dod efektīvāku efektu nekā jauni ceļi.

Tomēr projekts nepaliek nekritisks. Helga Kromp-Kolb, eine angesehene Klimaforscherin, betont, dass die Emissionen, die beim Bau des Tunnels und der neuen Straße entstehen, nicht in die Klimaziele einberechnet werden. Transporta nozare ir atbildīga par 30% CO2 emisiju, un šis skaitlis turpina pieaugt. Kromp-Kolb aicina veikt fundamentālas sistēmas izmaiņas, kas veicina sabiedrisko transportu un alternatīvus transporta veidus. Tas varētu atrisināt nopietnas satiksmes problēmas.

Donavas loma

Pati Donava, otra garākā upe Eiropā, ir pazīstama ne tikai ar savu skaistumu, bet arī ar savu ekonomisko nozīmi. Tas plūst cauri desmit Eiropas valstīm, ieskaitot Austriju, un tā kopējais garums ir 2850 km. Papildus ūdensceļa lomai Donava piedāvā daudzas atpūtas iespējas, piemēram, braukšanu ar velosipēdu pa Donavas veloceliņu un kruīzus, kas ir īpaši populāri tūristu vidū. Donavas delta Rumānijā, kas iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, ir nozīmīga ekosistēma, kas bagāta ar dažādām zivju sugām.

Ņemot vērā daudzos Donavas piedāvātos aspektus un steidzamos jautājumus par transporta infrastruktūru Vīnē, diskusija par Lobautuneli un S1 ir izaicinājums, kas ietekmē ne tikai pašreizējo pilsētu attīstību, bet arī nākamās paaudzes. Kā Vīne izlems līdzsvarot dabiskās un ekonomiskās intereses?