Pret Izraēlas demonstrācija Vīnē: tūkstošiem pieprasa tūlītējas sankcijas!

Pret Izraēlas demonstrācija Vīnē: tūkstošiem pieprasa tūlītējas sankcijas!

Pagājušajā nedēļas nogalē Vīnē notika liela demonstrācija pret Izraēlu, ko organizēja Palestīnas kopiena Austrijā. Zem devīzes: “Sankcijas pret Izraēlu - pārtrauciet genocīdu un badu tagad!” Tūkstošiem cilvēku pulcējās, lai protestētu pret situāciju Gazā un Austrijas līdzdalībā. Šī kampaņa, kuru atbalstīja Amnesty Austrija, piesaistīja ne tikai uzmanību, bet arī pretrunīgi vērtēto reakciju.

Palestīnas pārvaldes sūtnis Salah Abdel Shafi runāja par demonstrāciju un aicināja tūlītēju izbeigt ebreju valsti. Viņš sauca Izraēlu par “negodīgu valsti” un aicināja starptautisko sabiedrību rīkoties pret tās rīcību. Interesanti, ka iepriekš Abdels Šafi neklasificēja Hamas kā teroristu organizāciju un noliedza Izraēlas pašaizsardzību.

Dalībnieki un viņu ziņojumi

Demonstrācija piesaistīja plašu dažādu kreiso cilvēku grupu, tostarp Komunistiskās partijas, kā arī Izraēlas boikota kampaņas BDS, atbalstu. Tajā bija arī antiimperiālistiskā koordinācija (AIK), ko raksturo Austrijas pretestības dokumentācijas arhīvs kā “antisemītisma reprezentatīvs kreisā spārna aizsegā”. Amnesty International Austrijas izpilddirektore Šoura Hašemi uzslavēja notikumu un uzsvēra protesta nozīmi. Aktīvista Marlēna Engelhorna arī paņēma mikrofonu un kritizēja plašsaziņas līdzekļu atspoguļojumu un politisko neveiksmi, kas saistīta ar krīzi Gazā.

Bet kā ir ar pašu Palestīnas autoritāti? Nesenā Qohelet politikas foruma ziņojumā tas tika raksturots kā nespējīgs pārņemt kontroli pār Gazas joslu. PA ir kritizēta par tās korupciju, demokrātisko struktūru trūkumu un atteikšanos atzīt Izraēlu par valsti. Ziņojumā brīdināts, ka PA valdība Gazas joslā neuzlabos apstākļus, palestīniešu leģitimitāte samazināsies, un teritorijas daļas paliks Hamas ietekmē.

Konteksts un starptautiskās reakcijas

Starptautiskajā kontekstā notiek turpmāki notikumi. Francijas prezidents Emanuels Makrons ir paziņojis par savu nodomu atzīt Palestīnu par valsti, un tādas valstis kā Lielbritānija un Kanāda apsver arī atzinību. Tikmēr PA tiek atkārtoti kritizēta par tās autokrātisko pārvaldību un plaši izplatīto korupciju. Šī situācija ir kļuvusi saspringtāka, jo īpaši tāpēc, ka 2007. gadā Bruņots konflikts starp Hamas un Fatah un Hamas saistīto varas krampjiem.

Pašreizējā politiskā situācija ir radījusi jautājumus par PA miera saistību autentiskumu. Fatah kaujinieku atkārtotie teroristu uzbrukumi rada nopietnas šaubas un palielina bažas par vienotības valdību starp PA un Hamas. Arvien steidzamāka ir vēlme pēc risinājuma, kas ļauj mierīgi līdzāspastāvēt.

Ņemot vērā šo sarežģīto situāciju, diskusija par divu valstu risinājumu un ar to saistītajiem izaicinājumiem joprojām ir intensīva. Jautājumi par to, kā miers var turpināties reģionā, ir aktuālāki nekā jebkad agrāk.

Amnesty Austrija un citas organizācijas ir nosūtījušas svarīgu signālu ar savu iesaistīšanos demonstrācijā, pat ja viedokļi par prasībām un metodoloģiju atšķiras. Diskurss par situāciju Izraēlā un Palestīnā joprojām ir karsts temats, kas ilgu laiku nepazūd no publiskām debatēm.

Papildu informācijai un pamatinformācijai var izmantot šādus pārskatus: Mena Watch Verdzība Ebreju apskats Verdzība ZDF šodien Apvidū