Pret Izraēlu vērsta demonstrācija Vīnē: tūkstošiem cilvēku pieprasa tūlītējas sankcijas!

Pret Izraēlu vērsta demonstrācija Vīnē: tūkstošiem cilvēku pieprasa tūlītējas sankcijas!

Pagājušajā nedēļas nogalē Vīnē notika liela pret Izraēlu vērsta demonstrācija, ko Austrijā organizēja palestīniešu kopiena. Ar devīzi: "Sankcijas pret Izraēlu – apturiet genocīdu un badu tūlīt!" Tūkstošiem cilvēku pulcējās, lai protestētu pret situāciju Gazā un Austrijas līdzdalību. Šī kampaņa, ko atbalstīja Amnesty Austria, piesaistīja ne tikai uzmanību, bet arī pretrunīgas reakcijas.

Palestīniešu pašpārvaldes sūtnis Salahs Abdel Šafi demonstrācijā uzstājās un aicināja nekavējoties izbeigt ebreju valsti. Viņš nosauca Izraēlu par "negodīgu valsti" un aicināja starptautisko sabiedrību vērsties pret tās darbībām. Interesanti, ka agrāk Abdel Šafi neklasificēja Hamas kā teroristu organizāciju un noliedza Izraēlai pašaizsardzību.

Dalībnieki un viņu ziņojumi

Demonstrācija guva plašu atbalstu no dažādām kreisajām grupām, tostarp Komunistiskās partijas, kā arī Izraēlas boikota kampaņas BDS. Klāt bija arī Antiimperiālistiskā koordinācija (AIK), kuru Austrijas pretošanās dokumentācijas arhīvs raksturo kā “antisemītisma kreisā izskata” pārstāvi. Amnesty International Austrijas izpilddirektors Shoura Hashemi atzinīgi novērtēja notikumu un uzsvēra protesta akcijas nozīmi. Arī aktīviste Marlēna Engelhorna ņēma mikrofonu un kritizēja plašsaziņas līdzekļu atspoguļojumu un politisko neveiksmi saistībā ar krīzi Gazā.

Bet kā ir ar pašu Palestīnas pašpārvaldi? Nesenā Qohelet politikas foruma ziņojumā tas tika aprakstīts kā nespējīgs pārņemt kontroli pār Gazas joslu. PA ir kritizēta par tās korupciju, demokrātisku struktūru trūkumu un atteikšanos atzīt Izraēlu kā valsti. Ziņojumā tiek brīdināts, ka PA valdība Gazas joslā neuzlabos apstākļus, palestīniešu leģitimitāte samazināsies un daļa teritorijas paliktu Hamas ietekmē.

Konteksts un starptautiskās reakcijas

Starptautiskajā kontekstā ir arī turpmākas norises. Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis par nodomu atzīt Palestīnu kā valsti, un par atzīšanu apsver arī tādas valstis kā Lielbritānija un Kanāda. Tikmēr PA vairākkārt tiek kritizēta par tās autokrātisko pārvaldību un plaši izplatīto korupciju. Šī situācija ir kļuvusi saspringtāka, īpaši kopš bruņotā konflikta starp Hamas un Fatah un ar Hamas saistītās varas sagrābšanas 2007. gadā.

Pašreizējā politiskā situācija ir radījusi jautājumus par PA miera saistību patiesumu. Atkārtotie Fatah kaujinieku uzbrukumi rada nopietnas šaubas un palielina bažas par vienotības valdību starp PA un Hamas. Vēlme pēc risinājuma, kas nodrošina mierīgu līdzāspastāvēšanu, kļūst arvien aktuālāka.

Uz šīs sarežģītās situācijas fona diskusijas par divu valstu risinājumu un ar to saistītajiem izaicinājumiem joprojām ir intensīvas. Jautājumi par to, kā miers var turpināties reģionā, ir aktuālāki nekā jebkad agrāk.

Amnesty Austria un citas organizācijas ir devušas svarīgu signālu ar savu iesaistīšanos demonstrācijā, pat ja viedokļi par prasībām un metodoloģiju atšķiras. Diskurss par situāciju Izraēlā un Palestīnā joprojām ir karsts temats, kas vēl ilgi nepazudīs no publiskajām diskusijām.

Papildinformācijai un pamatinformācijai var izmantot šādus pārskatus: Mena Watch, Ebreju apskats, ZDF šodien.