Pirmizrāde Josefštatē: Bernharda 'Teātra veidotājs' - skandāli un varas spēles!

Pirmizrāde Josefštatē: Bernharda 'Teātra veidotājs' - skandāli un varas spēles!

2025. gada 23. oktobrī Josefštates teātrī pirmizrādi svinēja Tomasa Bernharda “Teātra veidotājs”. Režisors Matiass Hartmans ar Herbertu Fotingeru galvenajā lomā tiek iestudēts stāsts par tirānisko teātra režisoru Bruskonu, kas pievēršas gan teātra biznesam raksturīgajai kritikai, gan pamatīgiem jautājumiem par varas ļaunprātīgu izmantošanu. Föttingers, kurš pats ir teātra direktors, tiek attēlots kā naidojošs varas tēls un ir pieņēmis izaicinājumu spēlēt tēlu, kas viņu noteiktā veidā atspoguļo.  nachtkritik.de ziņo, ka Hartmans raidījumā sevi raksturo kā "paaudžu cilvēku" un pievēršas tieši šim jautājumam par varas ļaunprātīgu izmantošanu.

Ievērojams ir arī Volkera Hintermeiera skatuves dizains. Divdaļīgā skatuve atspoguļo galvenā varoņa iekšējo satricinājumu: kreisajā pusē skatītāji redz nobružātu pasākumu zāli tavernā, bet labajā pusē redzama drūma telpa, kas simbolizē Bruskona iekšējo tumsu. Bruskona sievas lomu uzņemas Silvija Meisterle, kura ar savu deju komentē vīra verbālos uzbrukumus.

Klasika ar vēsturi

“Teātra veidotājs” kopš pirmizrādes 1985. gadā Zalcburgas festivālā tiek uzskatīts par pēckara literatūras klasiku, kas jau toreiz izraisīja skandālu. Toreizējais finanšu ministrs Francs Vraņickis un izglītības ministrs Herberts Morics iejūtīgi reaģēja uz Bernharda provokatīvajiem tekstiem. Pats Bernhards kritizēja teātra tradīcijas un aicināja uz pārmaiņām sabiedrībā. Tāpēc skaņdarbam joprojām ir simboliska pievienotā vērtība, lai arī kā tas būtu orf.at pasvītrots.

Föttingera tēlojums piešķir Bruskona tēlam intensitāti, kas ir manāma skatītāju uztverē. Pēdējā ainā Bruskons šķiet ģimenes pārņemts, nomurmina rezignētos vārdus “It kā es to zinātu” un nokrīt uz ceļiem, ko var interpretēt kā spēcīgu viņa autoritāro ambīciju neveiksmes tēlu. Neraugoties uz izcilajām aktierspēlītēm, aplausi pēc pirmizrādes bija diezgan klusi, ar dažiem buksiem, kas liecināja par pretrunīgajām skatītāju reakcijām.

Fons un konteksts

Iestudējumu caurvij varas ļaunprātīgas izmantošanas un autoritāru struktūru tēma. Hartmans kritizēja to, ka Bernharda tekstos naidīgo tirādes mūsdienās vairs nav pieņemamas. Viņš uzsver, ka iestudējumam liela nozīme ir Bernharda muzikālajai valodai. Šī kritiskā pārbaude iekļaujas debatēs par varas un dzimumu attiecību lomu mūsdienu teātra ainavā. literaturhaus-wien.at norāda arī uz to, kā Bernharda darbi ir intertekstuāli saistīti un sasaucas ar vēsturiskām un sociālām tēmām.

Sižets ne tikai norāda uz starppersonu konfliktiem, bet arī kritizē pašu teātra biznesu. Föttingers 2026. gadā nodos savu amatu Marie Rötzer un plāno atkāpties no turpmākā režijas darba, savukārt Matiass Hartmans vēlas atkal nostiprināties Vīnē ar “Imanuelu Kantu”. Viņa atgriešanās būs aizraujoša, jo varoņu sarežģītība un kritiskā pieeja Bernharda tekstiem skaidri parāda, ka Jozefštates teātrim ir nepārtraukti jādefinē sevi no jauna.