Restorāni sauc trauksmi: neierašanās krāpniecības dēļ zaudēti 4500 eiro!

Restorāni sauc trauksmi: neierašanās krāpniecības dēļ zaudēti 4500 eiro!

Vīnes gastronomijas aina ir saviļņota atcelto rezervāciju dēļ, un spiediens uz restorāniem pieaug. Vietējais operators aicina ieviest vienotu “neierašanās maksu” viesiem, kas neierodas. Krodzinieks Kristians Pirčers no Vīnes ziņo par incidentu, kurā Indijas kāzu grupa 170 cilvēku sastāvā vienkārši neieradās. Tas viņam izmaksāja milzīgus 4500 eiro un liek uzdot jautājumu, vai nav pēdējais laiks skaidriem noteikumiem. Tāpēc Merkur informē, ka daudziem restorāniem ir jācīnās ar pārtikas cenu pieaugumu un akūtu darbinieku trūkumu.

Ideja par šādu nodevu ne tikai iegūst nozīmi Austrijā, bet izplatās arī Vācijā. Tur tādi restorāni kā ar Michelin zvaigzni apbalvotais restorāns bi:braud Ulmā jau ir atbildējuši ar maksu par neierašanos, lai izbeigtu viltus rezervācijas.

Neierašanās maksas juridiskais pamats

Bet kā tas izskatās juridiski? Skaidri atcelšanas nosacījumi ir jāvienojas restorāna vispārīgajos noteikumos un nosacījumos (VDN). Šeit ir jāņem vērā juridiskie aspekti, kā skaidro Lejassaksijas Patērētāju centrs. Likumā pieļaujamai atcelšanas maksai jābūt pareizi noteiktai līgumā, un rezervēšanas laikā ir skaidri jānorāda atcelšanas nosacījumi. Saskaņā ar Ververbraucherzentrale restorānu īpašnieki var iesniegt prasības par zaudējumiem tikai ar noteiktiem nosacījumiem.

Advokāts Aleksandrs Rillings norāda, ka honorāru apmērs ir atkarīgs no rezervācijas veida. Prasību izpildei ir nepieciešama skaidra dokumentācija par nodarītajiem zaudējumiem. Viesa neierašanos var saukt par “nerādīšanu”, ja klients nav atteicies. Restorāniem ir jāspēj pierādīt, kādas izmaksas ir radušās, piemēram, ar personālu vai īpašiem sagatavošanās darbiem, kā paskaidrots Genkin-Anwälte rakstā. Tādējādi tiek radīts tiesiskais regulējums, kurā restorāni ir labāk aizsargāti pret neierašanos.

Darbs ar atrunām

Ņemot vērā problēmu, kas atkārtojas, arvien vairāk restorānu domā par rezervācijas sistēmu maiņu. Daži apsver iespēju atteikties no rezervācijām un paļauties uz spontānām viesu plūsmām, kā tas bija pirms korona pandēmijas. Uz šī fona ir svarīgi, lai viesi būtu uzticami. Etiķetes eksperts Kristians Helers iesaka zvanīt, ja kavēšanās ir lielāka par 15 līdz 20 minūtēm, lai izvairītos no pārpratumiem. Tas varētu palīdzēt nodrošināt, ka restorāniņi neietilpst to viesu apburtajā lokā, kuri nevēlas atcelt.

Ēdināšanas nozarei mainītā rezervēšanas ainava nozīmē, ka viņiem ir ne tikai jāpārskata savs tiesiskais regulējums, bet arī arvien vairāk jāpaļaujas uz skaidriem un godīgiem komunikācijas kanāliem. Ideja par vienotu neierašanās maksu varētu izrādīties atslēga uz godīgāku sadarbību starp viesiem un saimniekiem.