Ikea piesprieda 1,5 miljonu eiro sodu par GDPR pārkāpumiem!

Ikea piesprieda 1,5 miljonu eiro sodu par GDPR pārkāpumiem!

Ikea draud bargs sods. Federālā administratīvā tiesa (BVwG) nolēmusi, ka mēbeļu gigantam tiks likts maksāt par rupji nolaidīgiem pārkāpumiem videonovērošanas jomā tā filiālē Vīnes Vestbahnhofā. Soda apmērs ir iespaidīgs 1,5 miljoni eiro kopā ar papildu izmaksām 150 000 eiro apmērā. Ar šo lēmumu uzmanības centrā atkal ir VDAR pārkāpumi, kas konstatēti laikā no 2022. gada 25. marta līdz 23. maijam. Kā meinkreis.at ziņots, kopumā tika atzīti 30 pārkāpumi, no kuriem 28 tiesa apstiprināja.

Apsūdzību centrā ir nepieļaujama PIN ierakstu ierakstīšana, ko veic vismaz viena kamera kases zonā. Ārā bija arī garāmgājēju, tramvaju staciju un metro izeju fotogrāfijas, kas arī pārkāpa Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR). Incidentu izraisīja anonīms ziņojums datu aizsardzības iestādei 2022. gadā. Spriedumā arī kritizēts fakts, ka, neraugoties uz skaidru informāciju un sūdzībām, Ikea neveica tūlītējus pasākumus, lai novērstu problēmas, un tikai gandrīz astoņas nedēļas pēc tam, kad apsūdzības kļuva zināmas, tika ieviesta privātās zonas maskēšana.

Novērošanas metožu kritika

Videonovērošanas izmantošana mazumtirdzniecībā ir jutīgs jautājums. 2023. gada decembra pētījums liecina, ka iespaidīgi 84% mazumtirdzniecības videonovērošanas neatbilst privātumam. Tas rada ne tikai juridiskus riskus, bet arī potenciālas zaudējumu atlīdzināšanas prasības no klientiem, ja nevar pierādīt atbilstību datu aizsardzības vadlīnijām. Vācijas Data Protection Aid uzsver, ka mazumtirgotājiem, kuri nerūpējas par datu aizsardzībai atbilstošiem risinājumiem, draud naudas sods līdz 4% apmērā no gada pārdošanas apjoma. Nelieli pārkāpumi var ātri izraisīt dārgas sekas.

Neskatoties uz Ikea uzliktā soda apmēru, kas teorētiski varētu būt līdz 1,8 miljardiem eiro, bija vainu mīkstinoši apstākļi. Tie ietvēra uzņēmuma sadarbību ar iestādēm, kā arī finansiālu ieguvumu trūkumu un potenciāli problemātisko ierakstu dzēšanu. Tāpat tika noskaidrots, ka cietušajiem nav nodarīti materiālie zaudējumi un ka ierakstītie PIN ieraksti nav izmantoti ļaunprātīgi.

Ikea paziņojusi, ka pārsūdzēs spriedumu. Uzņēmums uzskata, ka personas dati netika apstrādāti un uzlikto sodu uzskata par “nesamērīgi augstu”. Tāpēc ir jāredz, kā šī lieta attīstīsies nākamajā instancē.

Kamēr datu aizsardzības tēma ceļ viļņus, mazumtirgotāji, piemēram, Ikea, ir guvuši svarīgu mācību, kad runa ir par juridisko atbildību un to, kā rīkoties ar sensitīviem klientu datiem. Datu aizsardzībai atbilstošas ​​videonovērošanas prasības joprojām ir strīdīgs temats. Lai turpmāk ievērotu prasības, uzņēmējiem laikus jāinformē par esošajām vadlīnijām un jāveic atbilstoši pasākumi, lai neapdraudētu klientu uzticību.