Vairāk nekā 8000 meklēto cilvēku: kuri ir visvairāk meklētie Austrijā?

Vairāk nekā 8000 meklēto cilvēku: kuri ir visvairāk meklētie Austrijā?

Pašreizējā Iekšlietu ministrijas statistika liecina par satraucošu ainu: Austrijā pašlaik ar aresta vai demonstrācijas rīkojumu meklēšanā ir 8216 cilvēki. Šo informāciju pēc Brīvības partijas (FPÖ) lūguma publicēja iekšlietu ministrs Gerhards Kārners (ÖVP), un tajā aplūkota noziedzības situācija valstī. Lielākā meklēto grupa ir Rumānijas valstspiederīgie ar 1233 cilvēkiem, kas atbilst 15 procentiem no kopējā meklēšanā.

Interesanta ir arī tautību aina: seko serbi ar 11,1 procentu, vācieši ar 7,6 procentiem, kā arī ungāri un slovāki, kas katrs veido gandrīz 5,3 procentus no meklētajiem cilvēkiem. Par laimi, austrieši ir tikai sestajā vietā ar 5,1 procenta daļu. Meklējamo desmitniekā ir arī Turcijas, Polijas, Gruzijas un Čehijas pilsoņi. Taču statistika tikai parāda meklēšanā esošo personu skaitu un ignorē izdarītos noziegumus, kas varētu sniegt zināmu drošību, kas sīkāk netiek izskatīta.

Uzmanības centrā Eiropas apcietināšanas orderis

Galvenā sastāvdaļa Eiropas mēroga cīņā pret noziedzību ir Eiropas aresta orderis (EuHb). Šis juridiskais pamats ļauj vienas ES valsts tiesu iestādēm pieprasīt personas apcietināšanu un nodošanu citā ES valstī. Kopš ieviešanas 2005. gada 14. maijā EAO mērķis ir stiprināt sadarbību starp ES valstu tiesību sistēmām. Šeit izšķiroša nozīme ir tiesas nolēmumu savstarpējas atzīšanas principam.

Interesants aspekts ir tas, ka 32 konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem nav jāpārbauda dubultā sodāmība, ja par noziedzīgo nodarījumu izdevējvalstī draud vismaz trīs gadu cietumsods. Tiesu iestāžu lēmumos nedrīkst ņemt vērā politiskos apsvērumus. Tas nozīmē, ka ES valstis nevar atteikties nodot savus pilsoņus, ja tās pašas neizpilda sodu, kas būtiski uzlabo sistēmas efektivitāti.

Starptautiskās dimensijas un izaicinājumi

Globālās sakarības ir redzamas ne tikai skaitļos. Piemēram, saskaņā ar Interpola datiem visā pasaulē tiek meklēti vairāk nekā 80 000 cilvēku, no kuriem 2025. gada 24. jūnijā tiek meklēti 81 515 personas. Arī Eiropas apcietināšanas orderi ir iespaidīgi, jo kopā izdoti 39 933 apcietināšanas orderi, no kuriem Polija un Rumānija ir 543 visvairāk 8.42. Eiropā.

Vēl viens aspekts, ko nevajadzētu ignorēt, ir atšķirīgie ieslodzījuma apstākļi ES valstīs, kas var ietekmēt pārliecību par EAO izmantošanu. Pētījumi liecina, ka kopš 2016. gada gandrīz 300 gadījumos EAO izpilde ir aizkavēta vai atteikta pamattiesību pārkāpuma riska dēļ, radot jautājumus par aizdomās turamo tiesību aizsardzību.

Kopumā Eiropas noziedzības apkarošanai ir sarežģīta aina, kas rada gan izaicinājumus, gan progresu tiesu iestāžu sadarbībā. Kaut arī meklējamo personu skaits Austrijā liecina par satraucošu attīstību, ir svarīgi neaizmirst par tiesisko regulējumu un tā īstenošanu.