Vīnes darba tirgus: jauniešu bezdarbs samazinās, rajoni turpina cīnīties!

Vīnes darba tirgus: jauniešu bezdarbs samazinās, rajoni turpina cīnīties!

2025. gada beigās Vīnes darba tirgū redzama dalīta aina. Lai gan jauniešu bezdarbs, īpaši jauniešu vidū, kas jaunāki par 25 gadiem, novembrī un decembrī reģistrēja nelielu bezdarba samazināšanos par 0,2 procentiem, Favoritenas (10. rajons) un Brigitenau (20. rajons) apgabalos to skaits joprojām ir augsts – 17 procenti, kas ir virs Austrijas vidējā līmeņa. Tas ziņo Ad Hoc ziņas.

Problēmzonās daudziem cilvēkiem ir tikai obligātā izglītība, un darba tirgus arvien vairāk pieprasa augstāku kvalifikāciju. Pārējās problēmas ir augstā inflācija, kas vēl vairāk mazina patēriņu, kā arī globālā ekonomikas lejupslīde un augstās enerģijas izmaksas, kas rada slogu rūpniecībai. Turpretim pilsētas iekšpilsētas un rietumu rajonos, piemēram, Hietzingā, ir gandrīz pilnīga nodarbinātība, kas vēl vairāk palielina masveida polarizāciju un rada sociāli politisku izaicinājumu nākamajam vēlēšanu gadam.

Pārstrukturēšana un kvalifikācija

Vīnes Valsts nodarbinātības dienests (AMS) uzskata, ka jauniešu bezdarba samazināšanās ir potenciāls agrīnās brīdinājuma signāls, pat ja daudzās nozarēs joprojām pastāv kvalificētu darbinieku trūkums. Jo īpaši tādās jomās kā preču ražošana un rūpniecība ir pieredzējis divciparu bezdarba pieaugumu, savukārt mazumtirdzniecību arvien vairāk ietekmē strukturālās izmaiņas un pirktspējas samazināšanās. Būvniecības nozare uzrāda stabilus, nedaudz krītošus rādītājus, kas varētu liecināt par iespējamu stabilizēšanos.

Tas ir pretrunā ar **Austrumu-Rietumu plaisu** Austrijā: Vīnē ir zemi kvalificētu darbinieku pārprodukcija, savukārt tūrisma reģionos un rūpniecības centros ir akūts kvalificētu darbinieku trūkums. Šī neatbilstība veicina “neatbilstoša bezdarba” fenomenu, kad vakances neatbilst darba meklētāju kvalifikācijas profilam problemātiskajās jomās. Jaunatnes politika Eiropā uzsver, ka vispārējās izglītības deficīts un neatbilstošie valsts darba tirgus noteikumi joprojām veicina jauniešu bezdarbu.

Izglītība kā atslēga

Lai atrisinātu problēmu ilgtermiņā, ir jāuzlabo izglītības sistēmas, lai tās atbilstu minimālajām kvalifikācijām un prasmēm. Ekspertu fokusgrupa aicina veikt strukturālās reformas un intensīvāk atbalstīt jauniešu integrāciju darba tirgū. Daudzas iniciatīvas, piemēram, jauniešu apmācība vai apmācības projekti, piedāvā vērtīgu palīdzību, kas atbalsta jauniešus pārejā no skolas uz darbu. 2024. gadā AMS šādās programmās reģistrēja aptuveni 70 500 dalībnieku.

Austrijas darba tirgus politikas mērķis ir piedāvāt jauniešiem augstas kvalitātes apmācību. Saskaņā ar Obligātās apmācības likumu (APflG) jauniešiem, kas jaunāki par 18 gadiem, ir jāpabeidz vidusskolas vai mācekļa apmācība. To jauniešu skaits, kurus atbalsta tādas iniciatīvas kā “Apmācība līdz 18 gadiem” vai “Apmācības garantija līdz 25 gadiem”, nepārtraukti pieaug. Jauniešu integrācijai darba tirgū nepieciešamie finanšu resursi 2024. gadā sasniegs aptuveni 1,02 miljardus eiro Sociālo lietu ministrija paziņoja.

Lai gan 2026. gada perspektīva paredz sezonālu bezdarba rādītāju pieaugumu janvārī un februārī, eksperti cer uz nelielu atvieglojumu pavasarī, kas tomēr lielā mērā ir atkarīgs no monetārās politikas pasākumiem un procentu likmēm. Jāskatās, cik lielā mērā politiskā un ekonomiskā ainava veicinās jauniešu atgriešanos darba tirgū.