Vandaļi sabojā Srebreņicas memoriālu uz Grācas tilta!

Vandaļi sabojā Srebreņicas memoriālu uz Grācas tilta!

Piektdien, 2025. gada 1. jūlijā, tika sabojāts pagaidu memoriāls uz Grācas galvenā tilta, pieminot Srebreņicas slaktiņa 30. gadadienu. Iniciatīva atceries bija uzcēluši šo pieminekli, lai pieminētu vairāk nekā 8000 Bosnijas kara briesmīgā genocīda upuru.

Uz Eržercogas Johana tilta kā piemiņas simbols tika novietoti 11 balti ziedi. Diemžēl lielākais no šiem ziediem tika noņemts, ko iniciatīva nosodīja. Viņa šo incidentu uzskata par uzbrukumu situācijas samierināšanai, miera nodrošināšanai un cilvēktiesību aizsardzībai. "Mēs pieprasām veikt pilnīgu izmeklēšanu par šo vandālisma aktu," sacīja iniciatīvas pārstāvis.

Protesta izpausme

Pirmdienas vakarā pie tilta pulcējās vienpadsmit cilvēki, lai ar savu klātbūtni protestētu. Tā bija simboliska zīme – 11 apzīmē 11. jūliju, starptautisko Srebreņicas slaktiņa piemiņas dienu. Šajā kontekstā iniciatīva aicina jūs atceries "Grācas miera gājienam" nākamceturtdien plkst.18. Cilvēktiesību laukumā.

Slaktiņa vēsturiskais konteksts

Srebreņicas slaktiņš tiek uzskatīts par lielāko noziegumu pret cilvēci Eiropā kopš Otrā pasaules kara beigām. 1995. gada 11. jūlijā Bosnijas serbu vienības Ratko Mladiča vadībā ieņēma Srebrenicas pilsētu. Nākamajās dienās dzīvību zaudēja vairāk nekā 7000 musulmaņu bosniešu, galvenokārt vīrieši un zēni. Tas notika laikā, kad Dienvidslāvijas sabrukums izraisīja rūgtu pilsoņu kara periodu. Spriedze starp etniskajām grupām noveda pie tā, ka 90. gadu sākumā Bosnijas un Hercegovinas reģions kļuva par konfliktu avotu.

Srebrenica bija pasludināta par ANO drošo zonu, taču aptuveni 350 ANO karavīri nespēja aizsargāt civiliedzīvotājus. Zvērību sākuma laikā pilsētā atradās līdz 42 000 cilvēku, tostarp 36 000 bēgļu. Sievietes un bērni tika atdalīti no vīriešiem, kuri pēc tam tika masveidā noslepkavoti. Lai sodītu par šiem noziegumiem, tika izveidots Starptautiskais bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāls. Līdz šim apsūdzības ir izvirzītas 161 personai.

Pēdējos gados ir pieaugušas diskusijas par to, vai slaktiņš ir jāklasificē kā genocīds. Situāciju sarežģī politiskā spriedze Bosnijā un Hercegovinā, kur, cita starpā, Serbijas premjerministrs Aleksandrs Vučičs un Bosnijas serbu politiskais līderis Milorads Dodiks ar paziņojumiem un darbībām vairākkārt nonāk uzmanības centrā. 2024. gada 11. jūlijā Bosnija un Hercegovina un ANO pirmo reizi starptautiski pieminēs genocīdu un šai dienai ir noteikušas starptautisku piemiņas dienu.

Piemiņas pasākumos, kas notiek arī Srebrenicā, tiek pieminēti briesmīgie notikumi un saglabāta upuru piemiņa. Neskatoties uz gadu desmitiem ilgušo izmeklēšanu, slaktiņš joprojām ir strīdīgs temats, un daudziem patiesības meklējumi nebūt nav beigušies. Vēsturnieks Belma Zuličs ziņo par nemitīgiem noslepkavoto mirstīgo atlieku meklējumiem.